Videi draudzīgi veidi izdevumu samazināšanai

Vai esat pēdējā laikā aizdomājušies, ka vēlētos darīt vairāk apkārtējās vides labā, bet tā īsti nezināt, no kurienes sākt? Daudzi cilvēki jau ir informēti, ka ilgtspējīgas prakses ieviešana ģimenes ikdienā ir viens no veidiem, kas spēs videi palīdzēt, tomēr tas diemžēl nav tas, ko lielākā daļa ikdienā izvirza par prioritāti – imprumuturi rapide online. Lai atvieglotu “zaļās domāšanas” paradumu uzsākšanu jūsu ģimenē, jūs varat sākt ar ilgtspējīgas, videi draudzīgas prakses uzlabošanu tieši savā mājā, ieviešot tanī tehnoloģijas un paradumus, kas ilgtermiņā būs videi draudzīgi un ietaupīs jūsu naudu. Spēja ietaupīt naudu noteikti darbosies kā lielisks motivators! Esam apkopojuši videi draudzīgus padomus, kurus pavisam vienkārši varat sākt izmantot savā mājā izdevumu samazināšanai, lai pārvērstu savu dzīvesvietu par vienkāršu naudas taupīšanas iekārtu.

  • 1. Ieguldiet LED apgaismojumā un pilnībā pārejiet uz to. Savā saimniecībā pārejot no kvēlspuldzēm uz LED apgaismojumu, jūs katru gadu samazināsiet enerģijas patēriņu pat par 80%, tādējādi samazinot mājokļa kopējās enerģijas lietošanas izmaksas. Tas ir milzīgs ietaupījums! Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras cilvēki, kuri ir pret šādai pārejai – palielās sākotnējās un uzturēšanas izmaksas. Taču ja uz šo ieguldījumu skatās ilgtermiņā, tā ieguvumi naudas un enerģijas taupīšanā ir nenovērtējami.
  • 2. Samaziniet mājsaimniecības ūdens patēriņu. Nav nekāds noslēpums, ka pilsētas mājokļa ūdens patēriņš ir nopietns jautājums. Eiropā vidusmēra cilvēks katru dienu iztērē vismaz 40 litrus ūdens un daudz vairāk, ja pieskaita visas mājsaimniecības darbības, piemēram, apģērbu un trauku mazgāšanu, dārza apūdeņošanu, istabas augu laistīšana un tamlīdzīgi. Daži videi draudzīgi veidi, kā samazināt jūsu mājas ūdens patēriņu:
    Ierobežojot vannošanās (dušas) laiku līdz vienai reizei dienā.
    Esiet dušā ne ilgāk kā 4 minūtes.
    Izvēlieties vannu, nevis dušu, jo esot dušā nemaz nemanām, cik daudz ūdens aiztecinām nebūtībā.
    Lietus ūdens savākšana, ko var veiksmīgi izmantot jūsu tualetes cisternā vai visa jūsu dārza apūdeņošanai.
    Ieguldiet trauku mazgājamā un veļas mazgāšanas mašīnās, kurām ir īpaša ūdens taupīšanas funkcija, kuru izmantot ikdienā.
    Vienmēr pārliecinieties, vai jūsu veļas mazgājamā mašīna ir pavisam pilna, kad nolemjat mazgāt drēbes. Ietaupīsiet gan ūdeni, gan patērēto enerģiju.
  • 3. Ziemas mēnešos sasildieties neizmantojot elektroenerģiju vai tās lielāko daļu. Ziemas laikā, kad tikko paliek vēsāks, mēs visi esam naski uz elektrisko sildītāju lietošanu visu dienu un nakti. Ilgtermiņā šāds enerģijas patēriņš nav labvēlīgs videi vai jūsu elektrības rēķinam. Daži citi veidi, kā uzturēt siltumu, izmantojot pavisam mazu enerģijas daļu:
    Iegādājieties īstas vilnas segas, kuras jūs varat izmantot, lai ietītos un uzturētu sevi siltumā mājas apstākļos visu dienu. Vilnai piemīt pārsteidzošas īpašības uzturēt mūs siltumā, tanī pašā laikā veicot pamatīgu gaisa apmaiņu caur tās dabīgajām šķiedrām, kas ļauj svaigam gaisam piekļūt jums daudz labāk, kā tas ir ar sintētiskām segām.
    Iegādājieties karstā ūdens mīksto termosu. Kad tas ir piepildīts ar karstu ūdeni, šāda veida termoss spēj uzturēt siltumu līdz pat 8 stundām, un to var izmantot ļoti dažādās dzīves situācijās.
  • 4. Uzlabojiet savas mājas atmosfēru izmantojot dabisko gaismu. Nav nepieciešamas neskaitāmas lampas istabā, lai uzlabotu redzamību telpā. Jūs varat viegli un efektīvi izmantot dabisko gaismu, lai izgaismotu tumšākās vietas jūsu mājās. Piemēram, dekorācijām izmantojiet tādus priekšmetus kā spoguļus, metāla virsmas un stikla priekšmetus, lai tie atstarotu jebkuru dabisko gaismu, kas nonāk telpā. Instalējiet jumta logus, ja dzīvojat privātmājā un ir tāda iespēja.

Literatūras skandāli

Neviens nezina veiksmīgas grāmatas sarakstīšanas formulu. Vai noslēpums slēpjas plašā aprakstā, vai tomēr lakonismā? Vai atslēga slēpjas brutāli godīgā valodā, īsos teikumus, vai neparastā stāstā? Atbilde uz šiem jautājumiem ir apbrīnojami netverama. Tomēr visi veiksmīgie rakstnieki piekrīt: neieguldot smagu darbu, labu grāmatu nav iespējams uzrakstīt. Gandrīz visi… Šad un tad uzrodas, kāds blēdīgs autors ar lielām ambīcijām un viltīgām shēmām, apmuļķojot literatūras kritiķus un lasītājus. Lai gan ir pieņemts, ka godīga saruna ar lasītāju ir viens no veiksmes stūrakmeņiem, ne visi ir spējīgi pie tādas pieturēties.

Benjamina Vilkomirska Fragmenti ir memuārs, kurā tiek aprakstīta autora bērnība, kas aizritēja Majdanekas un Aušvicas koncentrācijas nometnēs (микрозаймы от credx.com.ua). Fragmenti nāca klajā 1995. gadā un izraisīja plašu ažiotāžu Vācijā. Drīz pēc tam, tā tika pārtulkota 12 valodās un saņēma vairākus apbalvojumus. Memuāros tiek atstāstīta jauna ebreju zēna, kura vecāki tika noslepkavoti nacistiskās Latvijas okupācijas laikā, Rīgā. Pēc vecāku nāves Vilkomirskis ticis aizsūtīts uz nāves nometnēm Polijā, kur viņš pārdzīvoja karu, tāpat kā briesmīgos nometnes apstākļus. Grāmata bija sensacionāla, tika pārdots milzīgs skaits eksemplāru, lasītājiem jūtot līdzi tajā aprakstītajam traģiskajam ebreju bāreņa stāstam. Tomēr, jaunam šveiciešu ebrejam, vārdā Daniels Gancfrīds, rakstot pašam savu grāmatu par sava tēva likteni Aušvicas nometnē, intervējot Vilkomirski, gaismā nāca vairākas pretrunas. Gancfrīds veica personisku izmeklēšanu un noskaidroja, ka Vilkomirskis ir dzimis šveiciešu ciematiņā, netālu no galvaspilsētas Bernes un nebija ne latvietis, ne ebrejs. Patiesībā, pat viņa vārds bija izdomāts. Fragmenti autora īstais vārds bija Bruno Dozekers, un viņš nekad nebija bijis nevienā koncentrācijas nometne. Pēc patiesības nākšanas gaismā, Dozekers atteicās sniegt komentārus par savas rīcības motīviem.

Slavens Visā Pilsētā bija Denija Santjago sarakstīta novele. Savā grāmatā, Santjago raksta par dzīvi Losandželosas austrumu daļā, par ko, 1983. gadā sarakstītais darbs, saņēma atzinīgu kritiku, kā lielisks sarežģītās Amerikas meksikāņu kultūras atspoguļojums. 1984. gadā, grāmata ieguva Rozentāla balvu par sasniegumiem literatūrā, ko pasniedz Amerikas Mākslas akadēmija un Mākslas institūts. Protams, grāmata saņemtu mazliet skarbāku kritiku, ja būtu zināms Santjago īstais uzvārds ir Džeims un vārds ir mainīts. Turklāt Džeims nāca no bagāta uzņēmēja ģimenes un baudīja bezrūpīgu jaunību, nevis cīnījās ar nabadzību, kā tas tiek pasniegts Slavens Visā Pilsētā. Tiesa gan, grāmatā aprakstītie stāsti, patiešām bija patiesi notikumi, kas piedāvāju reālu meksikāņu izcelsmes amerikāņu dzīves ainu. Džeims pieņēma pseidonīmu Santjago, jo, pārceļoties uz meksikāņu vairākuma apdzīvotu Losandželosas rajonu, iemīlējās to kultūrā. Kad, pateicoties lielai sakritībai, kad Džeimsa sieva uzaicināja uz laulātā pāra dzīvokli, kādu no izdevējiem, viņš nejauši ievēroja Slavens Visā Pilsētā oriģinālo manuskriptu, atklājot patiesību. Džeimsa noslēpumam nākot gaismā, viņš jutās dziļi atvieglots. Dubultas dzīves dzīvošana autoru bija nogurdinājusi, un viņš labprāt skaidroja žurnālistiem savas rīcības motivāciju – найти лучший быстрый займ на карту. No lielāka skandāla, kas varētu sagraut rakstnieka karjeru, Džeims izvairījās pateicoties meksikāņu sabiedrības atbalstam, kuras aktīvisti publiski atzina, ka nejūt aizvainojumu pret autoru, jo viņš esot pasniedzis to kultūru no unikālas perspektīvas.

Dabīgie tīrīšanas līdzekļi vannas istabai

Pāreja uz videi draudzīgākiem tīrīšanas līdzekļiem un mājas tīrīšanas piederumiem ir kļuvusi par vispasaules tendenci pēdējo 5 līdz 10 gadu laikā. Patīkami, ka zaļais dzīvesveids ienāk arī ikdienas mājsaimniecībā. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka ir nepieciešams samazināt tādu ķīmisko tīrīšanas līdzekļu lietošanu ikdienā, kas satur neskaitāmas kaitīgās vielas, kas lielās devās ir toksiskas cilvēkiem. Tīrīšana ar dabas produktiem ir ne tikai veselīgāka, bet tā var būt arī daudz ekonomiskāka izvēle jūsu mājsaimniecībā, ja tā ir veikta ar nepieciešamo piesardzību. Par šo līdzekļu lietošanas ekonomisko pusi vairāk lasiet pcredit.pl.

Iepazīstoties dažādu dabisko produkti tīrīšanas īpašībām var palīdzēt izdarīt pareizo izvēli tieši jūsu prasībām. Tā, piemēram, citrons bez pūlēm attīrīs taukus no piedegušas krāsns, bet etiķis ir ideāls dezinfekcijas līdzeklis ar smaržas neitralizējošām īpašībām, kas palīdzēs jums iztīrīt māju ar minimālu piepūli. Un, pats svarīgākais – bez toksisko vielu atliekām uz virsmām. Pat vannas istabā, kas šķiet visbiedējošākā no tīrīšanas viedokļa, var izmantot dabīgos līdzekļus, lai to perfekti attīrītu. Visas vannas istabas virsmas ir iespējams uzkopt ar netoksiskām alternatīvām. Dažas no tām esam apkopojuši šajā rakstā.

Regulāra tīrīšanas režīma izveidošana un piekopšana var palīdzēt novērst nekontrolējamu nekārtību jūsu mājās. Plānojiet iekļaut vannas istabas uzkopšanu savos brīvdienu plānos. Kas, iespējams, varētu prasīt pienācīgu skrubēšanu pirmajā ģenerālās tīrīšanas reizē, var ātri kļūt par vieglu un ātri paveicamu uzdevumu, kas var aizņemt tikai dažas minūtes laika, ja tas tiek paveikts regulāri. Atšķirībā no citām telpām mājā, augstais mitruma līmenis vannas istabu padara par ideālu mājvietu pelējuma sēnītei. Tāpēc labākā aizsardzība pret to ir būtu proaktīvam ar saviem tīrīšanas paradumiem.

Tiklīdz lielākā beršanas daļa ir aiz muguras, viss, kas jums būs nepieciešams, būs veikalā lēti nopērkams iepakojums ar cepamo/dzeramo sodu, nedaudz ūdens un labs, izturīgs sūklis. Uzkaisiet sodu uz sūkļa un ar sūkļa palīdzību noklājiet flīzes un vannu ar sodu, pievienojot ūdeni, kad nepieciešams. Jūs varat arī sajaukt sodu un siltu ūdeni atsevišķā bļodā un vienkārši mērcēt tajā sūkli. Papildus varat pievienot citronu sulu (aromātam) vai etiķi (stiprākai dezinfekcijai), ja nepieciešams.

Ja jums ir jātiek galā ar traipiem, kuri ir dziļi ieēdušies, jo esat izlaidis vannas istabas uzkopšanas darbus nu jau pāris nedēļas, jums būs jāsāk ar visu virsmu noslaucīšanu ar mitru drānu. Šim nolūkam kā tīrīšanas līdzekli var izmantot atšķaidītu etiķi. Kad esat noslaucījuši virsējo putekļu slāni, jūs varat atsevišķā traukā izveidot biezu sodas pastu. Ļaujiet tai ievilkties uz 20 minūtēm un tad atgriezties pie darba ar kārtīgu skrubi. Jūs varat izmantot arī vienkāršu lupatu, bet skrubis ar vidēja cietuma sariem noteikti darbosies labāk. Protams, atcerieties, ka mīkstāku saru birste vai skrubis būtu jālieto uz jebkurām virsmām, kas varētu tikt bojātas ar abrazīviem materiāliem.

Lai gan visi iepriekš minētie risinājumi nav toksiski un nerada nekādus apdraudējumus veselībai, noteikti valkājiet cimdus, kad vien iespējams tīrot vannas istabu. It īpaši tad, ja jums ir jutīga āda.

Ja vēlaties, lai jūsu vannas istaba iegūtu arī dabiski svaigu smaržu, jūs varat apsvērt iespēju pievienot dažus pilienus citrona sulas vai ēterisko eļļu, kādiem no iepriekš minētajiem tīrīšanas risinājumiem. Tas palīdzēs atstāt nedaudz svaigumu pēc tīrīšanas bez papildu piepūles. Polija jau sen piekopj šādu mājokļa tīrīšanas veidu, un ir tikai ieguvēja.

Napoleons ir Francijas varonis

Napoleona Bonaparta laiks bija pilns dažādu cīņu un savas ietekmes izrādīšanu. Viņš zināja uz ko iet un vienmēr cīnījās par saviem uzskatiem. Mūsdienās gandrīz katrs, neatkarīgi no vecuma, ir dzirdējis vismaz kaut ko par šo vēsturisko personu. Par viņu var atrast daudzus rakstus žurnālos, avīzēs, grāmatās, dokumentālajās filmās un citur (skatīt šeit). Tomēr vēsturnieku domas par Bonapartu dalās, jo daļa viņu vērtē pozitīvi, bet citi negatīvi.

Bonapartu var uzskatīt par Francijas varoni, jo viņš kalpo kā piemērs tam, ka neatkarīgi no sabiedrības slāņa kurā pieder no sākuma, ir iespēja ar savu gribasspēku un apņēmību sasniegt lietas tāpat kā citas sociālās kārtas pārstāvim.

Franču dzīve pirms Napoleona noteikti nebija tik ievērojama. Līdz ar to tas var būt vēl viens iemesls, kāpēc daudzi var viņu uzskatīt par tautas varoni. 18. gadsimtā Francijai bija dažādas problēmas, piemēram, finanšu sistēmas problēmas, krasā atšķirība starp dažādām sociālajām kārtām, masu terori, mazāka valsts ietekme un autoritāte starptautiskā mērogā s, ko nespēja atrisināt karalis un valdības. Franču tautai tas nepatika, un viņi vēlējās pārmaiņas. Napoleons pēc Lielās franču revolūcijas radīja jaunu kārtību Francijā. Viņš darīja galu jukām un apvērsumiem, iegūstot glābēja slavu.

Kļūdams par Francijas imperatoru 1804.gadā, Napoleons aktīvi un tālejoši pārveidoja valsts varas koncentrāciju un pārvaldi. 1804.gadā tika izdots civillikumu krājums- Civilkodekss. Napoleons centās atjaunot cilvēku saimniecisko dzīvi, īstenojot naudas reformu, dibinot Francijas banku, būvējot ceļus, nosakot aizsargmuitas u.c. Sabiedriskajā dzīvē viņš centās sakārto baznīcas un valsts attiecības. Tas bija sekmīgi, manuprāt, pateicoties viņa gribasspēkam un mērķtiecībai. Uzskaitītā rīcība pierāda, ka Napoleons domāja par savu tautu un kā uzlabot tās labklājību. Tas, ka garīdzniekiem bija jāzvēr uzticība valstij, palielināja iedzīvotāju uzticību tiem. Tā kā skolas vairs nepārraudzīja baznīcas, Napoleons izveidoja jaunu izglītības sistēmu. Tās izveidošana bija patiess Napoleona sasniegums. Iespēja iegūt augstāko izglītību ļāva sabiedrībai kļūt krietni izglītotākai. Uz Napoleona laikā radīto izglītības sistēmu balstījās modernā izglītības sistēma Eiropā, kura pastāv vēl mūsdienās.

Galvenais arguments par to, ka Napoleonu var uzskatīt par varoni ir tā daudzās militārās uzvaras, Francijas teritorijas un ietekmes zonas paplašināšana. Viņš ne tikai izstrādāja militārus plānus, bet arī pats piedalījās karos. Jau 1974. gadā Napoleona vadītā armija iebruka Beļģijas teritorijā, sakaudama sabiedroto spēkus. Tas savukārt izveidoja pārliecību, ka jakobīņu (radikāļu politisko partiju) diktatūra izvedusi Franciju no sabrukuma.

Atsauce uz tekstā ietverto informāciju.

Sporta notikumi netaisnības ēnā

Sports var pārvarēt aizspriedumus un vienot cilvēkus. Izcelsmei vai piederībai nav nozīmes laukumā, kur visu izsaka uzstādītais rezultāts un godīga sāncensība. Tomēr, ir gadījumi, kad sportiskie sasniegumi zaudē savu vērtību dēļ nozīmīgāka, plašāka konteksta, kurā tie notiek. Par šiem gadījumiem plašāk iespējams izlasīt šeit.

Par Rīboņu Džungļos sauktā cīņa starp Muhamedu Ali un Džordžu Formenu ir boksa vēstures ievērojamākais mačs. Tonakt ringā notikušais ir iesakņojies boksa folklorā tik dziļi, ka reti kurš šodien atceras apstākļus kādos šī cīņa notika. Abas boksa leģendas mērojās spēkiem Zairas (tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas) galvaspilsētā Kinšasā. Zairu toreiz valdīja Mobutu Sese Seko, viens no 20. gadsimta negantākajiem diktatoriem, kurš tā gribēja cīņu sarīkot Zairā, ka pat piešķīra 10 miljonu dolāru lielu iemaksu balvu fondā. Šī nauda tika izzagta no nabadzīgās valsts nodokļu kases, bet, tā kā Zaira bija tā laika tuva ASV sabiedrotā, žurnālisti bijās uzdot liekus jautājumus, lai izvairītos no diplomātiska konflikta. Lai parūpētos, ka mačs noritēs bez starpgadījumiem, Mobutu pavēlēja Kinšasas policistiem arestēt un nogalināt bez tiesas visus tiem zināmos kabatzagļus un citus sīkos noziedzniekus. Citviet valstī norisinājās asiņainas kaujas starp Mobutu kontrolēto armiju un opozicionāriem. Stadions, kurā cīņa tika aizvadīta, iepriekš kalpoja kā improvizēts cietums politiskajiem pretiniekiem, un tiek baumots, ka, pirms ārzemju viesu uzņemšanas, tas esot ilgi berzts, lai slēptu acīmredzamās pēdas par tur notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

1968. gada Olimpiskās spēles Mehiko, ir iegājušas vēsturē ar fantastiskiem rekordiem un aizkustinošiem sportistu drosmes demonstrējumiem. Tomēr, korumpētās valdības lēmums finansēt spēļu rīkošanu 150 miljonu dolāru apmērā, laikā, kad vairums meksikāņu dzīvoja nabadzībā, bija pēdējais Mehiko studentu pacietības piliens. Tikai 10 dienas pirms spēļu atklāšanas ceremonijas, tūkstošiem niknu studentu iesoļoja Tlateloko laukumā, skandējot: “Mēs negribam olimpiādi, mēs gribam revolūciju!”. Valdības pretreakcija bija nekavējoša un nežēlīga. Armija ielenca laukumu un atklāja uguni uz protestētājiem, kamēr bruņu transportieri traucās cauri studentu pūlim. Valdības pūliņu piesegt patieso upuru skaitu dēļ, nav zināms cik tieši cilvēku zaudēja dzīvību tās dienas asins izliešanā, bet pat konservatīvākās aplēses ziņo par simtiem bojā gājušo un vēl vairāk arestēto, kuri pēcāk tika ieslodzīti un spīdzināti. Neskatoties uz asinspirti, Starptautiskā Olimpiskā federācija nolēma neatcelt un nepārlikt spēles, norādot, ka vardarbība tikusi pielietota pret Mehiko iedzīvotājiem, nevis olimpiešiem.

Ekvatoriālajā Gvinejā, kurā valda nežēlīgais diktators Teodoro Obiang Nguema Mbasogo, ir starp līderēm reģistrēto cilvēktiesību pārkāpumu skaitā. Šeit režīma pretinieki tiek regulāri spīdzināti un slepkavoti. Valsts budžets iekasē lielas bagātības no nesen uzietajām naftas atradnēm, tomēr vairums tās iedzīvotāju pārtiek no diviem dolāriem dienā, jo lielākā daļās nauda tiek valdošajai ģimenei un tās ieceltajam korumpēto ierēdņu tīklam. Mbasogo var lepoties ar Maikla Džeksona suvenīru kolekciju 3.2 miljonu dolāru vērtībā, gan ar 380 miljonu vērtu jahtu. Daļa naudas tika ieguldīta arī 2012. gada Āfrikas Nāciju kausa, viena no pasaules prestižākā futbola turnīra, rīkošanā. Tā kā ārzemju reportieri tika atklāti vajāti, tiklīdz tie centās ziņot par kaut ko citu kā turnīra sportisko pusi, ir grūti precīzi aplēst kādu iespaidu šis turnīrs atstāja uz korupcijas izpostīto valsti. Tomēr, ir liecības, ka iedzīvotāju jau tā ierobežotās pilsoniskās tiesības, cietušas vēl vairāk.

Raksts tapis sadarbībā ar CredPro.kz.

Zooloģiskie dārzi – dzīvnieku glābšana vai spīdzināšana?

Zooloģiskie dārzi mūsdienās ir visai izplatīti. Gandrīz visās lielākajās pilsētās ir atrodams kāds zooloģiskais dārzs vai vismaz savvaļas un eksotisko dzīvnieku parks. Tie visi ir populāri tūrisma objekti, jo cilvēki labprāt grib redzēt dzīvniekus, ko brīvā dabā visticamāk nekad neieraudzīs pikavippi. No cilvēku viedokļa zooloģiskie dārzi ir aizraujoši, izglītojoši un interesanti, bet kā tajos jūtas paši dzīvnieki? Šajā jautājumā cilvēku viedokļi dalās. Vieni apgalvo, ka tā ir dzīvnieku spīdzināšana, jo viņi tiek iesprostoti mazos būros vai voljēros un ir pakļauti nepiemērotiem apstākļiem, kamēr citi apgalvo, ka zooloģiskie dārzi ir visnotaļ vajadzīgi, lai saglabātu dzīvnieku daudzveidību un glābtu tās dzīvnieku sugas, kas savvaļā izmirst. Kuru pusē īsti ir taisnībā un kā būtu jāvērtē zooloģisko dārzu esamība kulutusluotto heti?

Sākotnēji zooloģiskie dārzi bija augstdzimušo personu izklaide. Zooloģiskie dārzi pārsvarā bija privāti un paredzēti, lai augstdzimušie varētu izrādīt savu varu un pārākumu. Pārsvarā krātiņos tika turēti eksotiski putni, bet vēlāk arī citi zvēri. Ar laiku zooloģiskie dārzi kļuva plašāk pieejami sabiedrībai koroton pikavippi. Cilvēki bija sajūsma par domu, ka varēs redzēt dažādus eksotiskus dzīvniekus. Zooloģisko dārzu īpašnieki saprata, ka tas ir labs peļņas veids un sāka rīkot arī šovus ar zooloģisko dārzu dzīvniekiem. Principā tos varētu pielīdzināt cirkam, jo dzīvnieku labturība noteikti nebija zooloģisko dārzu īpašnieku prioritāte un galvenais bija pelnīt naudu ar dzīvnieku atrādīšanu plašākai sabiedrībai.

Ar laiku cilvēku domāšanas veids mainījās un zooloģiskie dārzi kļuva labvēlīgāki dzīvniekiem, kaut gan dzīvnieku šovi vēl joprojām tika rādīti un tas daudzos zooloģiskajos dārzos tiek darīts arī mūsdienās. Tomēr zooloģisko dzīvnieku uzvedība sāka piesaistīt arī pētniekus. Dzīvnieku uzvedība un dažādi bioloģiskie procesi bija skaidri novērojami, jo dzīvniekus varēja novērot visu diennakti. Tā zooloģiskie dārzi pamazām kļuva no izklaides vietām par zinātnisko pētījumu objektiem. Šo pētījumu rezultātā tika veikti dažādi novērojumi un atklājumi, un viens no būtiskākajiem bija tas, ka nebrīvē daudzi dzīvnieki pārojas daudz aktīvāk nekā savvaļā, turklāt zooloģisko dārzu mazuļi nebija pakļauti tām briesmām, kādas tos piemeklētu savvaļā, tāpēc zooloģisko dārzu misija krasi mainījās.

Mūsdienās zooloģiskie dārzi pamatā ir paredzēti, lai nodarbotos ar apdraudēto sugu glābšanu un pavairošanu, kā arī cilvēku izglītošanu. Ļoti daudzas sugas ir izdevies glābt tieši tāpēc, ka to pavairošana nebrīvē un pēc tam integrēšana atpakaļ savvaļā ir bijusi veiksmīga. Tiesa, ne vienmēr tas izdodas un ir daudzas sugas, kuras pēc zooloģiskā dārza atpakaļ savvaļā integrēt ir ļoti grūti, bet tā vismaz ir iespēja censties saglabāt izmirstošās sugas. Tāpat ļoti nozīmīga ir cilvēku izglītošana, tāpēc vairums zooloģisko dārzu ir atvērti apmeklētājiem.

Tiesa, ne visi zooloģiskie dārzi mūsdienās pilda tikai šos cēlos mērķus. Vēl joprojām ir zooloģiskie dārzi, kas piedāvā, piemēram, fotosesijas ar dzīvniekiem, dzīvnieku glāstīšanu, dzīvnieku šovus utt. Tas nav pieskaitāms pie labās prakses un dzīvnieku tiesību aizstāvji aktīvi pret to cīnās. Mūsdienās tiek slēgti delfināriji, cirki un citas iestādes, kur dzīvnieki tiek izmantoti tikai cilvēku izklaidei un kur netiek ievērotas dzīvnieku labturības normas. Mūsdienu zooloģiskajiem dārziem pēc būtības vajadzētu būt iestādēm, kas cīnās par dzīvniekiem un to eksistenci savvaļā, taču, diemžēl, tas, vai zooloģiskais dārzs šo funkciju pilda, vai arī tikai pelna naudu par dzīvnieku apskati, lielā mērā ir atkarīgs no kara zooloģiskā dārza piekoptās politikas.

Kā ģērbties īsa auguma sievietēm?

Īss augums sievietei gan nav nekāds trūkums, tomēr mūsdienu modes standarti nosaka, ka sievietes augumam ir jābūt slaidam un salīdzinoši garam. Auguma garumu izmainīt nav iespējams půjčky online, taču ģērbšanās stils gan būtiski ietekmē to, cik gara vizuāli izskatās sieviete. Piemēram, daudzas pasaulslavenas dziedātājas un aktrises nav pat 160 cm garas, taču tie, kas viņas nav redzējušas dzīvē, to pat nenojauš, jo viņas lieliski zina, kā savu augumu padarīt vizuāli garāku, izvēloties piemērotu apģērbu. Kā vajadzētu ģērbties īsa auguma sievietēm, lai vizuāli padarītu sevi garākas?

1. Bikses ar augstu jostasvietu un taisnu piegriezumu

Īsa auguma sievietēm noteikti vajadzētu izvairīties no biksēm ar pazeminātu jostasvietu, jo tās liek kājām izskatīties ļoti īsām un smagnējām. Daudz piemērotākas būs bikses ar paaugstinātu jostas vietu līdz pat viduklim. Šis vidukļa pagarinājums it kā vizuli pagarinās kājas un arī liks tām izskatīties slaidākām. Piegriezumu vajadzētu izvēlēties pēc iespējas vienkāršāku. Lieliski izskatīsies taisna piegriezuma bikses, kas ir samērā šauras. Īsām sievietēm ar izteiktiem gurniem nevajadzētu izvēlēties bikses ar paplašinātu augšdaļu.

2. Kleitas līdz celim un ar vienkāršu piegriezumu

Īsām sievietēm perfektais kleitu un svārku garums ir līdz celim vai nedaudz zem tā, jo tā ir šaurākā augšstilba (kajas daļas) vieta, kas kājas padarīs slaidākas. Jo vairāk kājas tiek atsegtas, jo garākas tās izskatās, tāpēc labi varētu izskatīties arī mini svārki, bet jādomā arī par pieklājību, jo ne vienmēr šāds apģērbs būs atbilstošs. Ja runājam par piegriezumu, tad noteikumi ir tādi paši kā biksēm – pēc iespējas vienkāršāk, bez liekiem dekoriem, kas augumu padara smagnēju. Piemēroti būs piemēram zīmuļa veida svārku daļa vai pus saules piegriezums. Nevajadzētu izvēlēties balona tipa svārkus vai ļoti kuplus svārkus.

3. Taisna piegriezuma žakete

Ja ir kāds apģērba gabals, kas ikvienai sievietei liek izskatīties garākai, tad tā ir žakete. Žakete perfekti izceļ vajadzīgās ķermeņa vietas un vizuāli pagarina ķermeņa apakšdaļu, līdz ar to, mainās proporcijas un augums vizuāli kļūst slaidāks un garāks. Ja valkājat žaketi atvērtā veidā, tad lieliski izskatīsies pagarināta, taisna piegriezuma žakete, kas sakombinēta ar biksēm, kurām ir paaugstināta jostas vieta. Ja žakete ir aizpogāta, labāk izvēlēties īsu žaketi, kas neaizsegs kāju augšējo daļu.

4. Augsti papēži

Protams, ātrākais un vienkāršākais veids, kā izskatīties garākai ir augstpapēžu apavi. Ejot uz saviesīgu kādu pasākumu īsākas sievietes var atļauties vilkt visaugstākos papēžus. Tā ir sava veida priekšrocība, jo garās sievietes nereti šādu greznību never atļauties. Augstpapēžu apavi gan ir visai neērti un ikdienā diez vai kāda gribēs staigāt 10 cm augstos papēžos, taču nedaudz paaugstināts papēdis gan būtu pat ieteicams. Vislabāk ikdienas valkāšanai izvēlēties apavus ar aptuveni 3 līdz 4 cm augstiem papēžiem. Šādi apavi būs gan ļoti ērti, gan mazliet pagarinās augumu un “mobil půjčka“.

5. Maza izmēra aksesuāri

Maza auguma sievietēm ir jāizvēlas mazi aksesuāri, jo tad, proporcionāli viņas izskatīsies garākas. Loģiski, ka lieli aksesuāri uzreiz skaidri parādīs, cik sieviete ir īsa. Tas ir gandrīz tas pats, kas staigāt apkārt ar piestiprinātu vai apsietu mērlenti. Izvēlieties mazas somiņas, nelielas kaklarotas, neuzkrītošus auskarus utt. Viss lielais cilvēkam liels izskatīties mazākam.

Kāpēc skolās netiek mācītas dzīves prasmes?

Kad darba devēji aicina uz vissvarīgāko darba interviju, lai nolīgtu kādu cilvēku, gandrīz vienmēr komunikācijas prasmes tiek prasītas saraksta augšgalā. Nav tā, ka jābūt pārsteigtam par šādu nepieciešamību. Bet cik daudzi no mums patiešām māk efektīvi sazināties? Un kur šādas sazināšanās prasmes varam iemācīties? Vai esi kaut reizi apmeklējis kādu nodarbību, kas faktiski mācītu tikt galā ar kādu konfliktu, vai būt labam klausītājam, vai to, kā izteikt empātiju? No bērnudārza laikiem līdz pat universitātes absolvēšanai, šādas mācības netiek iekļautas programmā. Infomācija LT

Pēdējos gadu desmitos tieši universitātes uzņemas šādu uzdevumu, iemācīt saviem studentiem lieliskas sagatavošanās prasmes. Bet ko darīt, ja neesi viens no laimīgajiem, kas varētu veiksmīgi nokārtot iestāšanās eksāmenus vai arī studiju gada maksa ir pārāk dārga. Tas nozīmē, ka šādas labas komunikācijas spējas ietu gar degunu? Vai tu maz apzinies, cik daudz cilvēku ir ar labām komunikācijas spējām? Vai arī cik daudz no cilvēkiem prot uzklausīt otri? Atbilde uz šo jautājumu visticamāk ir “ļoti maz”.

Piemēram, daudzi cilvēki necieš konfliktus. Viņi to redz kā negatīvu lietu, tāpēc no tā cenšas izvairīties visos iespējamos veidos. Un pat tad, ja kāds tiek iesaistīts konfliktā, parasti tas tiek atrisināts vienalga kādā veidā, bet galvenais, lai pēc iespējas ātrāk beigtos. Taču tā vis nav jābūt – vismaz ne tādā veidā. Daudz labāks veids, kā strādāt un rīkoties konflikta situācijā ir – izmantot sadarbības stratēģiju. Šajā modelī, abas puses domā par sevi kā komandu, un nāk klajā ar savstarpēji apmierinošiem risinājumiem. Lielākā daļa cilvēku parasti izturas ar “mans pret tavu” attieksmi un cenšas uzvarēt par katru cenu. Tas vienkārši nedarbojas.

Iedomājieties, ja jums tiktu mācīts veikt pareizo ceļu jau no brīža, kad vēl bijāt pietiekami jauni. Zināšanu iegūšana un akadēmiskā izglītība varētu būt tikai otrā plānā, priekšroku dodot sadzīves prasmēm. Es domāju, ka pasaule būtu daudz mierīgāka vieta, ja mēs mācētu izteikties daudz labāk. Bet tas viss nav tikai par komunikāciju. Ir daudz citas dzīves prasmes, kuras būtu daudz nepieciešamākas iemācīt sākot ar bērnudārzu, līdz pat vidusskolām un universitātēm. Pētījumi liecina, ka jo agrāk iemācās kādas prasmes, jo vieglāk ar tām ir sākt dzīvot un izmantot tās pilnvērtīgāk – kā to saka šeit. Vienalga, vai runa ir par ģitāras mācību vai iemācīties jaunu valodu – vienkāršākais veids kā to izdarīt efektīvāk ir sākt jau no jaunības gadiem.

Vismaz skolā māca valodas, tas ir pozitīvais aspekts, kas patiešām dzīvē ir nepieciešams. Un to sāk apgūt arvien agrākā vecumā, kas arī ir tikai pozitīvi. Taču ir daudz citas noderīgas dzīves prasmes, izņemot komunikāciju un svešvalodu zināšanu, kuras būtu lietderīgi mācīt mūsu 12 klašu izglītības sistēmā. Piemēram: finanšu prasmes. Vai tev kādreiz ir mācīts, kā ieguldīt savu naudu? Vai sabalansēt budžetu? Kā veidot pensijas uzkrājumu un kāpēc tas ir tik svarīgi? Visticamāk, ka nav.

Protams, nesaprotiet pareizi – mācīties vēsturi un rēķināšanas lietas arī ir svarīgi. Bet, ja vien tu neplānosi kļūt par vēstures profesoru vai inženieri, tev, iespējams, nebūs kur izmantot šīs padziļinātās zināšanas. Tāpēc, padomājiet, cik bieži mēs sazināmies ar citiem cilvēkiem? Vai nodarbojamies ar naudas jautājumiem? Katru dienu! Tāpēc, manuprāt, ņemot vērā to, cik bieži mēs veicam šādas darbības, tas padara daudz svarīgākus tieši komunikācijas un finanšu priekšmetus mācīt jau no agras bērnības.