Finanšu kļūdas, kas var sagraut tavus sapņus laimīgām vecumdienām

Gatavošanās vecumdienām un pensijai varētu šķist kā ne pats svarīgākais dzīves jautājums, kad līdz vecumdienām un došanai pensijā ir atlikuši vairāki desmiti gadu. Taču, tā nebūt nav patiesība – pensijas un vecumdienu finanšu plānošana ir diezgan svarīga jau agrīni, jo gadiem ejot ir iespējams veikt uzkrājumus, ieguldījumus un iemaksas pensiju plānos, kā arī veikt daudzus citus pasākumus, kas nodrošinātu pārticīgas, komfortablas un patīkamas vecumdienas bez raizēm par finansēm. Uzticēties valsts neeksistējošai “labsirdībai” var nebūt nepieciešams, ja jau šobrīd centīsies izvairīties no šīm visbiežāk pieļautajām kļūdām, kas sagrauj sapņus laimīgām un naudas netrūkstošām vecumdienām:

1. Dzīvošana tikai šeit un tagad

Jau labu laiku cilvēce dzīvo ērā, kuras pamatā ir aizdomāšanās un rūpes ar nākotni. Meditācija, joga, dažādi citi gara un dvēseli līdzsvarojoši pasākumi šobrīd ir ļoti liels trends, kas māca būt tieši šeit un tagad, un priecāties par tieši konkrēto momentu. Kamēr ļoti liela daļa pētījumu saskata šo visu kā lielu atslēgu panākumiem un laimei, tomēr ir jāpatur prātā, ka pilnīga dzīvošana tikai šodienai un nekādas domas par nākotni ir kļūda. Nākotnes plāni ir svarīgi. Vecumdienās tu dzīvosi ar visu to, ko būsi sakrājis un ieguvis jaunībā, līdz ar to ir jādzīvo tā, lai vecumdienās no uzkrātā un iegūtā nepietrūktu Webseite in Deutschland.

2. Domas par to, ka tagad ir pārāk agri domāt par vecumdienām

Nepastāv kāds īpašs un pareizais laika posms, kad būtu īstais brīdis sākt aizdomāties par vecumdienām. Tas ir jādara tagad! Nav svarīgi, vai esi tikai 22 gadus jauns, nekad nav par vēlu vai agru plānot savas pensiju dienas. Tieši otrādi, jo agrāk tiek plānots un darīts, jo labāk. Padomā – tu dzīvosi pensijā aptuveni 30 gadus. Tas ir no 65 līdz 90 gadu vecumam, un varbūt pat vairāk. Vairumam no mums ir tikai aptuveni 40 gadi, kad esam spējīgi strādāt. Tas nozīmē, ka iekrājumi ir jāveido jau tagad, jo 40 gadu laikā ir jānodrošina līdzekļi turpmākiem 30-40 gadiem.

3. Naudas iekrājumu neveidošana un nezināt – cik daudz?

Ļoti liela daļa cilvēku neapzinās un īsti nezina, cik daudz naudas tiem būtu nepieciešams atilkt un sākt iekrāt savām vecumdienām. Paralēli tam, ļoti liela daļa cilvēku par to nedomā un līdz ar to ļoti daudziem cilvēkiem nav nekādas vecumdienu un pensiju stratēģijas, kā arī idejas par to, cik daudz dzīvošanai tiem būtu nepieciešams. Finanšu eksperti parasti iesaka iekrāt 10-15% no saviem ikmēneša ienākumiem, sākot ar 20 gadu vecumu Beobachten Sie jederzeit Ihren Puls.

4. Iekrājumu summas nepaaugstināšana

Pieņemsim, ka esi sācis vai jau kādu laiku pārliecinies par to, ka regulāri atvēli daļu no saviem līdzekļiem uz iekrājumiem, kas domāti vecumdienām. Ja to vēl neesi sācis, tad tas ir jāsāk jau tagad! Šāda kļūda šajā sarakstā nav nonākusi tieši tādēļ, ka tam ir jābūt acīmredzamam – tev ir jākrāj vecumdienām. Mazāk pamanāms ir fakts, ka jāpatur ir prātā ļoti svarīga lieta – ar katru nākošo gadu ir jāpaaugstina tā summa, kuru tu atliec katru mēnesi iekrājumiem savām vecumdienām. Jo īpaši tas ir jādara, kad iegūsti paaugstinājumu, nodokļu atmaksu vai kādu citu papildus naudu, no kuras kādu daļu vari atļauties noguldīt iekrājumiem. Iekrājot pārliecinies, lai naudas krāšanas dēļ tev nav jāupurē sava dzīves kvalitāte.

Kā samazināt tēriņus par auto

Mūsdienās ir ļoti daudz automašīnu. To skaits pavisam noteikti pieaug, jo daudzi iegādājas automašīnu nevis prieka pēc, bet tāpēc, ka tā ikdienā ir nepieciešama. Pēc statistikas datiem, gandrīz 70% Latvijas mājsaimniecību pieder vismaz 1 auto. Principā auto ir tas, kas patērē visvairāk naudas. Jā, tam aiziet vairāk nekā, piemēram, par komunālajiem maksājumiem. Ir vairāki iemesli kādēļ cilvēki iegādājas un izmanto auto. Vispopulārākais, protams, ir ceļš uz darbu imprumuturi rapide nebancare on line. Ne visiem ir iespēja strādāt turpat māju tuvumā, tāpēc daudzi izvēlas iegādāties auto. Jā, it kā varētu izmantot arī sabiedrisko transportu, taču bieži vien sabiedriskā transporta izmantošana nav ērta – ir jāizmanto vairāki transporti, tie var būt ļoti pilni – tā, ka nevar tikt iekšā vai brauciens ir ļoti nekomfortabls, vai arī transporti kursē ļoti reti. Tādos gadījumos, protams, labāk iegādāties auto, jo sabiedriskajā transportā pavadītais laiks neatmaksājas. Pie tam automašīnai ir vēl vairāki plusi. Var doties iepirkties ne tikai uz vietējo piemājas veikalu, bet uz kādu lielveikalu, kur var kārtīgi iepirkties, jo iepirkuma maisus var salikt mašīnā un viegli aizvest. Ir daudz vieglāk apciemot radus vai draugus. Tas ir izdevīgi, ja kāds rads dzīvo diezgan tālu no pilsētas, kā arī vieglāk var aizvest kādas dāvanas radiem vai no vecmāmiņas atvest kādas ievārījuma burkas. Ir iespējams aizvest bērnu uz skolu vai uz kādu nodarbību. Kā arī var doties kādā izbraukumā vai kur vien vēlas. Principā auto dod pilnīgu brīvību, jo tu neesi atkarīgs no citiem jeb sabiedriskā transporta sarakstiem. Pirms auto iegādes gan ir jānokārto tiesības un arī tas nav lēts prieks. Taču ja reiz auto ir, tad jāmeklē veidi kā nedaudz ietaupīt, lai auto izmaksas nebūtu pārāk lielas un nebūtu no auto jāatsakās. Daudzi cilvēki, piemēram, brauc retāk vai arī brauc īsākus attālumus. Protams, arī tad ja ir auto, nevajag braukt pilnīgi visur. Dažreiz jau var aiziet uz tuvējo veikalu vai vienkārši iziet pastaigāt. Kā arī katrā nedēļas nogalē nav nepieciešams doties tālos izbraucienos. Bet nevajag arī pārspīlēt un izbraukt ar mašīnu reti – arī tad, kad mašīna stāv, tā tērē naudu, jo nodokļi tāpat ir jāmaksā. Arī ilga stāvēšana uz vietas mašīnai nav pārāk laba. Daudzi autovadītāji izmanto ekonomiskas braukšanas principus vai izvēlas alternatīvus pārvietošanās līdzekļus. Protams, ja darbs nav pārāk tālu, tad vasaras laikā var uz darbu doties ar velosipēdu – jaukā laikā tas var būt pat ļoti patīkami. Vēl var ietaupīt, ja vienā auto brauc vairāki cilvēki – labs veids kā kolēģi var doties uz darbu. Lai brauktu ekonomiski ir vienmēr jāseko ātrumu pārslēgšanai (ja ir manuālā ātrumkārba), protams arī lieks smagums mašīnā tērēs vairāk degvielas. Tāpat jāizvairās no straujas ātruma uzņemšanas un bremzēšanas Urgent credit rapid fara acte online. Vajag arī regulāri veikt auto apkopi – regulāri jāmaina eļļa, kā arī jāseko spiedienam auto riepās. Pirms braucieniem vēlams izpētīt maršrutu, lai nebūtu jāveic nevajadzīgi līkumi un atrastu pareizo un ātrāko ceļu. Protams, navigators mūsdienās lieliski šai ziņā palīdz. Ja auto tikai plānojat pirkt, tad iepriekš jāapskata kādas būs šī auto izmaksas – degvielas patēriņš, kā arī nodokļu apmērs. Ja uz auto ir nepieciešams ietaupīt, tad labāk izvēlēties pēc iespējas ekonomiskāku auto.

Lietas, ko, iespējams, nezinājāt par naudu

Katrs izmanto naudu saviem ikdienas rēķiniem u.c. lietām, taču joprojām ir tik daudzi aspekti, kas var būt nezināmi vai mazāk zināmi saistībā ar naudu. Tas, ko jūs, iespējams, nezināt par naudu, var būt gan noderīgi, gan vienkārši interesanti.

Ķīna izveidoja pirmo pasaules papīra naudu
Gandrīz 700 gadus pirms Zviedrijas izsniegtās pirmās Eiropas banknotes 1661. gadā Ķīna izlaida pirmo visbiežāk apgrozībā esošo valūtu. Faktiski papīra piezīmju izmantošana datējami pat agrāk – līdz 7. gadsimta Tangas dinastijai. Jau gadsimtiem vara monētas bija Ķīnas galvenā valūta. Lai nēsātu līdzi lielu naudas summu, cilvēki arvien vairāk atbalstīja monētu skaitu – ne vienkāršāko vai drošāko lietu, ko pārvadāt lielos attālumos. Lai mēģinātu atvieglot slodzi, tirgotāji sāka veidot šo monētu depozītus un izsniedza papīra sertifikātus monētas vērtībai. Papīrs bija noteikti vieglāks. Tiek uzskatīts, ka no turienes arī radās segvārds “lidojošā nauda” (“flying money”), jo tai ir tendence aizlidot spēcīgā vējā. Papīra nauda tika izmantota nākamos 200 gados, kamēr vara deficīts un inflācija no rēķinu pārprodukcijas lika tirgotājiem un Songas dinastias valdības ierēdņiem izdot un pieņemt papīra zīmes ar zelta rezervēm, kas ir pirmais likumīgais maksāšanas līdzeklis pasaulē.

Inki izveidoja lielisku impēriju bez naudas izmantošanas vispār
Atšķirībā no blakus esošajiem maijiem un citām ciltīm, kuri izmantoja tādas preces kā pupiņas un tekstilizstrādājumus, lai nopirktu un pārdotu produktus, Inkā (creditos online en Argentina) nebija jēdziena “nauda”. Tātad, kā viņi spēja izveidot lielāko un bagātāko impēriju Dienvidamerikā? Ar augsti regulētu sistēmu, kas pazīstama kā “Mit’a”. Kopš 15 gadu vecuma Inka vīriešiem bija jānodrošina fiziskais darbs valsts labā noteiktā dienu skaitā, dažreiz pat divas trešdaļas no gada. Viņi uzcēla sabiedriskās ēkas un pilis, kā arī plašu ceļu sistēmu (14 000 jūdzes jeb 22 530 km), kas savienoja impēriju un ļāva turpināt paplašināties. Savukārt valdība nodrošināja visas dzīves pamatvajadzības: pārtiku, apģērbu, darbarīkus, mājokli utt. Nekāda nauda netika pielietota. Patiešām, pat ja būtu bijusi nauda, ​​nebija jau arī, kur to īsti iztērēt – nebija veikalu, tirgu vai centru. Tas nenozīmē, ka Inku sabiedrība nav novērtējusi masveida zelta un sudraba krājumus, kas atradās viņu zemēs.

Viduslaiku tirgotāji izstrādāja agrīnu kredītkartes versiju
Laikā, kad valūta bieži nebija pieejama (un daži cilvēki bija izglītoti), pierakstu nūja, mūsdienu augsto tehnoloģiju kredītkartes priekštecis kļuva arvien populārāka visā Eiropā. Šajā agrākajā finanšu ierakstu versijā tika uzliktas atzīmes uz koka nūjas, kas norādīja aizdotās un parāda summas. Tad nūja tika sadalīta pa vidu – kreditoram bija viena puse un parādniekam – otra puse. Maksājuma veikšanas brīdī nūjas tika savienotas kopā, un maksājums tika atzīmēts uz nūjas. Tam bija arī cits ieguvums: nūju bija gandrīz neiespējami viltot, jo koka daļām, formām, izmēriem un rakstam bija ideāli jāsader. Šādas nūjas tika izmantotas lielākajā daļā Eiropas, bet, iespējams, nekur ne tik plaši kā Anglijā. Jau vairāk nekā 700 gadus, tās tika izmantoti, lai savāktu nodokļus no vietējiem iedzīvotājiem, kamēr sistēma tika beidzot izbeigta 1826. gadā. Astoņus gadus vēlāk, kad britu parlaments beidzot nolēma atbrīvoties no tūkstošiem atlikušajām nūjām , viņi nolēma tās sadedzināt pazemes krāsnī, kas apsildīja Lordu māju, kā rezultātā radās liels ugunsgrēks, kas izpostīja lielāko ēkas.

Cariskā Krievija izveidoja nodokli, kas jāmaksā tikai ar dzīvnieku kažokādām

Krievu mednieku un slazdu izlicēju ierašanās Sibīrijas neskartajās vietās 1600. gadā aizsāka “kažokādu drudzi”, ko daudzi vēsturnieki salīdzināja ar vēlāko Kalifornijas zelta drudzi tā intensitātes dēļ. Vairāk iespējams uzzināt www.oprestamos.com.

Vai ir nepieciešama jauna finanšu teorija?

Ik dienu finanšu direktori un investori pieņem lēmumus, pamatojoties uz mūsdienu finanšu teorijas principiem. Tie tika izstrādāti gadu desmitos pēc Otrā pasaules kara. Šīs teorijas sākās kā izolētas akadēmiskās koncepcijas. Šodien viņi nosaka korporācijas. Teoriju pieņēmumi par ieguldītāju uzvedību ir ietekmējuši lēmumus par kapitālieguldījumu pieņemšanu budžetā līdz vadītāja atalgojumam. Nav šaubu, ka šīs teorijas ir kļuvušas par būtisku uzņēmējdarbības daļu.

Šo teoriju pamatā ir pārliecība, ka visi uzņēmumi ir kvantitatīvi nosakāmi un ka tirgus ir iespējams pētīt zinātniski. Tomēr mūsdienās – aptuveni 20 gadus vēlāk – šī pārliecība brūk no visām pusēm: ir tie, kas saka, ka finansējums izmanto nepareizu zinātnisko paradigmu vai ka finansējums nav tikai zinātne, bet gan māksla. Atsevišķi šīs grupas varētu tikt izslēgtas. Kopā tās pārstāv ievērojamas domstarpības.

Ironiski, viens no spēcīgākajiem uzbrukumiem nāk no cilvēka, kas palīdzēja uzsākt modernu finansējumu. Viņš ir Čikāgas Universitātes profesors Eižens Fama (Eugene Fama). Viņa jaunākais pētījums ir radījis šaubas par plaši izmantoto akciju nestabilitātes beta versijas mainīgumu. Otrā kritiķu grupa meklē jaunu finanšu paradigmu. Viņi uzskata, ka tā parādīsies pētījumā par nelineāro dinamiku un haosu teoriju. Trešā grupa tomēr pilnībā izvairās no zinātniskās pieejas, apgalvojot, ka ieguldītāji ne vienmēr ir racionāli un ka menedžeru pastāvīgā koncentrēšanās uz tirgiem iznīcina korporatīvo Ameriku. Viņuprāt, ļoti sadrumstalotie ASV finanšu darbojas slikti it īpaši attiecībā uz kapitālu un vadību. Viņi uzskata, ka sevišķi ASV korporācijām ir vajadzīgi ilgtermiņa ieguldītāji, kuri ir līdzīgi tiem, kas ir Vācijā un Japānā.

Kā liecina šie dažādie viedokļi, pašreizējās debates par finanšu nākotni ir daļa no lielāka strīda par pareizo kapitālisma formu globālajā ekonomikā. Arī šīs debates nav vienkārši akadēmiskas: tieši tāpat kā spēcīgām idejām, kas ir veidojušas mūsdienu finanses, dominēja tas, kā bizness ir paveikts 20. gadsimta beigās, šīs jaunās idejas var veidot tā, kā bizness tiks paveikts 21. gadsimtā. Tāpēc jautājums par to, kāda būs jaunā finanšu teorija, ir svarīgs. Aiz pragmatiskajiem un filozofiskajiem uzbrukumiem mūsdienu finanšu teorijai ir divi fenomeni: finanšu tirgu globalizācija, pikalaina un to dalībnieku tehniskais spēks. Kopā viņi ir izvirzījuši kritērijus un rādītājus, kas izmantoti vadītājiem, kurus māc šaubas.

Tā vietā, lai atmestu vecos finanšu modeļus par labu jauniem, vecākie vadītāji, domājams, sapratīs, ka lietderīgāk būtu izmantot jaunās koncepcijas, lai izprastu pieņēmumus un ierobežojumus, kurus ietver modeļi, kurus tie visi ir izmantojuši. Tad ilgtermiņā jaunais finansējums var būt galvenokārt jauns un uzlabots veco finanšu līdzekļu variants. Protams, nevar izslēgt faktu, ka noteikti būs arī tā cilvēku grupa, kas nepārtraukti strādās pie tā, kā radīt pilnīgi jaunu 21. gadsimta teoriju pilnīgā pārliecībā, ka mūsdienu finansēm nav nekā kopīga ar pagātni.

Videi draudzīgi veidi izdevumu samazināšanai

Vai esat pēdējā laikā aizdomājušies, ka vēlētos darīt vairāk apkārtējās vides labā, bet tā īsti nezināt, no kurienes sākt? Daudzi cilvēki jau ir informēti, ka ilgtspējīgas prakses ieviešana ģimenes ikdienā ir viens no veidiem, kas spēs videi palīdzēt, tomēr tas diemžēl nav tas, ko lielākā daļa ikdienā izvirza par prioritāti. Lai atvieglotu “zaļās domāšanas” paradumu uzsākšanu jūsu ģimenē, jūs varat sākt ar ilgtspējīgas, videi draudzīgas prakses uzlabošanu tieši savā mājā, ieviešot tanī tehnoloģijas un paradumus, kas ilgtermiņā būs videi draudzīgi un ietaupīs jūsu naudu. Spēja ietaupīt naudu noteikti darbosies kā lielisks motivators! Esam apkopojuši videi draudzīgus padomus, kurus pavisam vienkārši varat sākt izmantot savā mājā izdevumu samazināšanai, lai pārvērstu savu dzīvesvietu par vienkāršu naudas taupīšanas iekārtu.

  • 1. Ieguldiet LED apgaismojumā un pilnībā pārejiet uz to. Savā saimniecībā pārejot no kvēlspuldzēm uz LED apgaismojumu, jūs katru gadu samazināsiet enerģijas patēriņu pat par 80%, tādējādi samazinot mājokļa kopējās enerģijas lietošanas izmaksas. Tas ir milzīgs ietaupījums! Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras cilvēki, kuri ir pret šādai pārejai – palielās sākotnējās un uzturēšanas izmaksas. Taču ja uz šo ieguldījumu skatās ilgtermiņā, tā ieguvumi naudas un enerģijas taupīšanā ir nenovērtējami.
  • 2. Samaziniet mājsaimniecības ūdens patēriņu. Nav nekāds noslēpums, ka pilsētas mājokļa ūdens patēriņš ir nopietns jautājums. Eiropā vidusmēra cilvēks katru dienu iztērē vismaz 40 litrus ūdens un daudz vairāk, ja pieskaita visas mājsaimniecības darbības, piemēram, apģērbu un trauku mazgāšanu, dārza apūdeņošanu, istabas augu laistīšana un tamlīdzīgi. Daži videi draudzīgi veidi, kā samazināt jūsu mājas ūdens patēriņu:
    Ierobežojot vannošanās (dušas) laiku līdz vienai reizei dienā.
    Esiet dušā ne ilgāk kā 4 minūtes.
    Izvēlieties vannu, nevis dušu, jo esot dušā nemaz nemanām, cik daudz ūdens aiztecinām nebūtībā.
    Lietus ūdens savākšana, ko var veiksmīgi izmantot jūsu tualetes cisternā vai visa jūsu dārza apūdeņošanai.
    Ieguldiet trauku mazgājamā un veļas mazgāšanas mašīnās, kurām ir īpaša ūdens taupīšanas funkcija, kuru izmantot ikdienā.
    Vienmēr pārliecinieties, vai jūsu veļas mazgājamā mašīna ir pavisam pilna, kad nolemjat mazgāt drēbes. Ietaupīsiet gan ūdeni, gan patērēto enerģiju.
  • 3. Ziemas mēnešos sasildieties neizmantojot elektroenerģiju vai tās lielāko daļu. Ziemas laikā, kad tikko paliek vēsāks, mēs visi esam naski uz elektrisko sildītāju lietošanu visu dienu un nakti. Ilgtermiņā šāds enerģijas patēriņš nav labvēlīgs videi vai jūsu elektrības rēķinam. Daži citi veidi, kā uzturēt siltumu, izmantojot pavisam mazu enerģijas daļu:
    Iegādājieties īstas vilnas segas, kuras jūs varat izmantot, lai ietītos un uzturētu sevi siltumā mājas apstākļos visu dienu. Vilnai piemīt pārsteidzošas īpašības uzturēt mūs siltumā, tanī pašā laikā veicot pamatīgu gaisa apmaiņu caur tās dabīgajām šķiedrām, kas ļauj svaigam gaisam piekļūt jums daudz labāk, kā tas ir ar sintētiskām segām.
    Iegādājieties karstā ūdens mīksto termosu. Kad tas ir piepildīts ar karstu ūdeni, šāda veida termoss spēj uzturēt siltumu līdz pat 8 stundām, un to var izmantot ļoti dažādās dzīves situācijās.
  • 4. Uzlabojiet savas mājas atmosfēru izmantojot dabisko gaismu. Nav nepieciešamas neskaitāmas lampas istabā, lai uzlabotu redzamību telpā. Jūs varat viegli un efektīvi izmantot dabisko gaismu, lai izgaismotu tumšākās vietas jūsu mājās. Piemēram, dekorācijām izmantojiet tādus priekšmetus kā spoguļus, metāla virsmas un stikla priekšmetus, lai tie atstarotu jebkuru dabisko gaismu, kas nonāk telpā. Instalējiet jumta logus, ja dzīvojat privātmājā un ir tāda iespēja.

Literatūras skandāli

Neviens nezina veiksmīgas grāmatas sarakstīšanas formulu. Vai noslēpums slēpjas plašā aprakstā, vai tomēr lakonismā? Vai atslēga slēpjas brutāli godīgā valodā, īsos teikumus, vai neparastā stāstā? Atbilde uz šiem jautājumiem ir apbrīnojami netverama. Tomēr visi veiksmīgie rakstnieki piekrīt: neieguldot smagu darbu, labu grāmatu nav iespējams uzrakstīt. Gandrīz visi… Šad un tad uzrodas, kāds blēdīgs autors ar lielām ambīcijām un viltīgām shēmām, apmuļķojot literatūras kritiķus un lasītājus. Lai gan ir pieņemts, ka godīga saruna ar lasītāju ir viens no veiksmes stūrakmeņiem, ne visi ir spējīgi pie tādas pieturēties.

Benjamina Vilkomirska Fragmenti ir memuārs, kurā tiek aprakstīta autora bērnība, kas aizritēja Majdanekas un Aušvicas koncentrācijas nometnēs (микрозаймы от credx.com.ua). Fragmenti nāca klajā 1995. gadā un izraisīja plašu ažiotāžu Vācijā. Drīz pēc tam, tā tika pārtulkota 12 valodās un saņēma vairākus apbalvojumus. Memuāros tiek atstāstīta jauna ebreju zēna, kura vecāki tika noslepkavoti nacistiskās Latvijas okupācijas laikā, Rīgā. Pēc vecāku nāves Vilkomirskis ticis aizsūtīts uz nāves nometnēm Polijā, kur viņš pārdzīvoja karu, tāpat kā briesmīgos nometnes apstākļus. Grāmata bija sensacionāla, tika pārdots milzīgs skaits eksemplāru, lasītājiem jūtot līdzi tajā aprakstītajam traģiskajam ebreju bāreņa stāstam. Tomēr, jaunam šveiciešu ebrejam, vārdā Daniels Gancfrīds, rakstot pašam savu grāmatu par sava tēva likteni Aušvicas nometnē, intervējot Vilkomirski, gaismā nāca vairākas pretrunas. Gancfrīds veica personisku izmeklēšanu un noskaidroja, ka Vilkomirskis ir dzimis šveiciešu ciematiņā, netālu no galvaspilsētas Bernes un nebija ne latvietis, ne ebrejs. Patiesībā, pat viņa vārds bija izdomāts. Fragmenti autora īstais vārds bija Bruno Dozekers, un viņš nekad nebija bijis nevienā koncentrācijas nometne. Pēc patiesības nākšanas gaismā, Dozekers atteicās sniegt komentārus par savas rīcības motīviem.

Slavens Visā Pilsētā bija Denija Santjago sarakstīta novele. Savā grāmatā, Santjago raksta par dzīvi Losandželosas austrumu daļā, par ko, 1983. gadā sarakstītais darbs, saņēma atzinīgu kritiku, kā lielisks sarežģītās Amerikas meksikāņu kultūras atspoguļojums. 1984. gadā, grāmata ieguva Rozentāla balvu par sasniegumiem literatūrā, ko pasniedz Amerikas Mākslas akadēmija un Mākslas institūts. Protams, grāmata saņemtu mazliet skarbāku kritiku, ja būtu zināms Santjago īstais uzvārds ir Džeims un vārds ir mainīts. Turklāt Džeims nāca no bagāta uzņēmēja ģimenes un baudīja bezrūpīgu jaunību, nevis cīnījās ar nabadzību, kā tas tiek pasniegts Slavens Visā Pilsētā. Tiesa gan, grāmatā aprakstītie stāsti, patiešām bija patiesi notikumi, kas piedāvāju reālu meksikāņu izcelsmes amerikāņu dzīves ainu. Džeims pieņēma pseidonīmu Santjago, jo, pārceļoties uz meksikāņu vairākuma apdzīvotu Losandželosas rajonu, iemīlējās to kultūrā. Kad, pateicoties lielai sakritībai, kad Džeimsa sieva uzaicināja uz laulātā pāra dzīvokli, kādu no izdevējiem, viņš nejauši ievēroja Slavens Visā Pilsētā oriģinālo manuskriptu, atklājot patiesību. Džeimsa noslēpumam nākot gaismā, viņš jutās dziļi atvieglots. Dubultas dzīves dzīvošana autoru bija nogurdinājusi, un viņš labprāt skaidroja žurnālistiem savas rīcības motivāciju – найти лучший быстрый займ на карту. No lielāka skandāla, kas varētu sagraut rakstnieka karjeru, Džeims izvairījās pateicoties meksikāņu sabiedrības atbalstam, kuras aktīvisti publiski atzina, ka nejūt aizvainojumu pret autoru, jo viņš esot pasniedzis to kultūru no unikālas perspektīvas.

Dabīgie tīrīšanas līdzekļi vannas istabai

Pāreja uz videi draudzīgākiem tīrīšanas līdzekļiem un mājas tīrīšanas piederumiem ir kļuvusi par vispasaules tendenci pēdējo 5 līdz 10 gadu laikā. Patīkami, ka zaļais dzīvesveids ienāk arī ikdienas mājsaimniecībā. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka ir nepieciešams samazināt tādu ķīmisko tīrīšanas līdzekļu lietošanu ikdienā, kas satur neskaitāmas kaitīgās vielas, kas lielās devās ir toksiskas cilvēkiem. Tīrīšana ar dabas produktiem ir ne tikai veselīgāka, bet tā var būt arī daudz ekonomiskāka izvēle jūsu mājsaimniecībā, ja tā ir veikta ar nepieciešamo piesardzību. Par šo līdzekļu lietošanas ekonomisko pusi vairāk lasiet pcredit.pl.

Iepazīstoties dažādu dabisko produkti tīrīšanas īpašībām var palīdzēt izdarīt pareizo izvēli tieši jūsu prasībām. Tā, piemēram, citrons bez pūlēm attīrīs taukus no piedegušas krāsns, bet etiķis ir ideāls dezinfekcijas līdzeklis ar smaržas neitralizējošām īpašībām, kas palīdzēs jums iztīrīt māju ar minimālu piepūli. Un, pats svarīgākais – bez toksisko vielu atliekām uz virsmām. Pat vannas istabā, kas šķiet visbiedējošākā no tīrīšanas viedokļa, var izmantot dabīgos līdzekļus, lai to perfekti attīrītu. Visas vannas istabas virsmas ir iespējams uzkopt ar netoksiskām alternatīvām. Dažas no tām esam apkopojuši šajā rakstā.

Regulāra tīrīšanas režīma izveidošana un piekopšana var palīdzēt novērst nekontrolējamu nekārtību jūsu mājās. Plānojiet iekļaut vannas istabas uzkopšanu savos brīvdienu plānos. Kas, iespējams, varētu prasīt pienācīgu skrubēšanu pirmajā ģenerālās tīrīšanas reizē, var ātri kļūt par vieglu un ātri paveicamu uzdevumu, kas var aizņemt tikai dažas minūtes laika, ja tas tiek paveikts regulāri. Atšķirībā no citām telpām mājā, augstais mitruma līmenis vannas istabu padara par ideālu mājvietu pelējuma sēnītei. Tāpēc labākā aizsardzība pret to ir būtu proaktīvam ar saviem tīrīšanas paradumiem.

Tiklīdz lielākā beršanas daļa ir aiz muguras, viss, kas jums būs nepieciešams, būs veikalā lēti nopērkams iepakojums ar cepamo/dzeramo sodu, nedaudz ūdens un labs, izturīgs sūklis. Uzkaisiet sodu uz sūkļa un ar sūkļa palīdzību noklājiet flīzes un vannu ar sodu, pievienojot ūdeni, kad nepieciešams. Jūs varat arī sajaukt sodu un siltu ūdeni atsevišķā bļodā un vienkārši mērcēt tajā sūkli. Papildus varat pievienot citronu sulu (aromātam) vai etiķi (stiprākai dezinfekcijai), ja nepieciešams.

Ja jums ir jātiek galā ar traipiem, kuri ir dziļi ieēdušies, jo esat izlaidis vannas istabas uzkopšanas darbus nu jau pāris nedēļas, jums būs jāsāk ar visu virsmu noslaucīšanu ar mitru drānu. Šim nolūkam kā tīrīšanas līdzekli var izmantot atšķaidītu etiķi. Kad esat noslaucījuši virsējo putekļu slāni, jūs varat atsevišķā traukā izveidot biezu sodas pastu. Ļaujiet tai ievilkties uz 20 minūtēm un tad atgriezties pie darba ar kārtīgu skrubi. Jūs varat izmantot arī vienkāršu lupatu, bet skrubis ar vidēja cietuma sariem noteikti darbosies labāk. Protams, atcerieties, ka mīkstāku saru birste vai skrubis būtu jālieto uz jebkurām virsmām, kas varētu tikt bojātas ar abrazīviem materiāliem.

Lai gan visi iepriekš minētie risinājumi nav toksiski un nerada nekādus apdraudējumus veselībai, noteikti valkājiet cimdus, kad vien iespējams tīrot vannas istabu. It īpaši tad, ja jums ir jutīga āda.

Ja vēlaties, lai jūsu vannas istaba iegūtu arī dabiski svaigu smaržu, jūs varat apsvērt iespēju pievienot dažus pilienus citrona sulas vai ēterisko eļļu, kādiem no iepriekš minētajiem tīrīšanas risinājumiem. Tas palīdzēs atstāt nedaudz svaigumu pēc tīrīšanas bez papildu piepūles. Polija jau sen piekopj šādu mājokļa tīrīšanas veidu, un ir tikai ieguvēja.

Napoleons ir Francijas varonis

Napoleona Bonaparta laiks bija pilns dažādu cīņu un savas ietekmes izrādīšanu. Viņš zināja uz ko iet un vienmēr cīnījās par saviem uzskatiem. Mūsdienās gandrīz katrs, neatkarīgi no vecuma, ir dzirdējis vismaz kaut ko par šo vēsturisko personu. Par viņu var atrast daudzus rakstus žurnālos, avīzēs, grāmatās, dokumentālajās filmās un citur (skatīt šeit). Tomēr vēsturnieku domas par Bonapartu dalās, jo daļa viņu vērtē pozitīvi, bet citi negatīvi.

Bonapartu var uzskatīt par Francijas varoni, jo viņš kalpo kā piemērs tam, ka neatkarīgi no sabiedrības slāņa kurā pieder no sākuma, ir iespēja ar savu gribasspēku un apņēmību sasniegt lietas tāpat kā citas sociālās kārtas pārstāvim.

Franču dzīve pirms Napoleona noteikti nebija tik ievērojama. Līdz ar to tas var būt vēl viens iemesls, kāpēc daudzi var viņu uzskatīt par tautas varoni. 18. gadsimtā Francijai bija dažādas problēmas, piemēram, finanšu sistēmas problēmas, krasā atšķirība starp dažādām sociālajām kārtām, masu terori, mazāka valsts ietekme un autoritāte starptautiskā mērogā s, ko nespēja atrisināt karalis un valdības. Franču tautai tas nepatika, un viņi vēlējās pārmaiņas. Napoleons pēc Lielās franču revolūcijas radīja jaunu kārtību Francijā. Viņš darīja galu jukām un apvērsumiem, iegūstot glābēja slavu.

Kļūdams par Francijas imperatoru 1804.gadā, Napoleons aktīvi un tālejoši pārveidoja valsts varas koncentrāciju un pārvaldi. 1804.gadā tika izdots civillikumu krājums- Civilkodekss. Napoleons centās atjaunot cilvēku saimniecisko dzīvi, īstenojot naudas reformu, dibinot Francijas banku, būvējot ceļus, nosakot aizsargmuitas u.c. Sabiedriskajā dzīvē viņš centās sakārto baznīcas un valsts attiecības. Tas bija sekmīgi, manuprāt, pateicoties viņa gribasspēkam un mērķtiecībai. Uzskaitītā rīcība pierāda, ka Napoleons domāja par savu tautu un kā uzlabot tās labklājību. Tas, ka garīdzniekiem bija jāzvēr uzticība valstij, palielināja iedzīvotāju uzticību tiem. Tā kā skolas vairs nepārraudzīja baznīcas, Napoleons izveidoja jaunu izglītības sistēmu. Tās izveidošana bija patiess Napoleona sasniegums. Iespēja iegūt augstāko izglītību ļāva sabiedrībai kļūt krietni izglītotākai. Uz Napoleona laikā radīto izglītības sistēmu balstījās modernā izglītības sistēma Eiropā, kura pastāv vēl mūsdienās.

Galvenais arguments par to, ka Napoleonu var uzskatīt par varoni ir tā daudzās militārās uzvaras, Francijas teritorijas un ietekmes zonas paplašināšana. Viņš ne tikai izstrādāja militārus plānus, bet arī pats piedalījās karos. Jau 1974. gadā Napoleona vadītā armija iebruka Beļģijas teritorijā, sakaudama sabiedroto spēkus. Tas savukārt izveidoja pārliecību, ka jakobīņu (radikāļu politisko partiju) diktatūra izvedusi Franciju no sabrukuma.

Atsauce uz tekstā ietverto informāciju.

Sporta notikumi netaisnības ēnā

Sports var pārvarēt aizspriedumus un vienot cilvēkus. Izcelsmei vai piederībai nav nozīmes laukumā, kur visu izsaka uzstādītais rezultāts un godīga sāncensība. Tomēr, ir gadījumi, kad sportiskie sasniegumi zaudē savu vērtību dēļ nozīmīgāka, plašāka konteksta, kurā tie notiek. Par šiem gadījumiem plašāk iespējams izlasīt šeit.

Par Rīboņu Džungļos sauktā cīņa starp Muhamedu Ali un Džordžu Formenu ir boksa vēstures ievērojamākais mačs. Tonakt ringā notikušais ir iesakņojies boksa folklorā tik dziļi, ka reti kurš šodien atceras apstākļus kādos šī cīņa notika. Abas boksa leģendas mērojās spēkiem Zairas (tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas) galvaspilsētā Kinšasā. Zairu toreiz valdīja Mobutu Sese Seko, viens no 20. gadsimta negantākajiem diktatoriem, kurš tā gribēja cīņu sarīkot Zairā, ka pat piešķīra 10 miljonu dolāru lielu iemaksu balvu fondā. Šī nauda tika izzagta no nabadzīgās valsts nodokļu kases, bet, tā kā Zaira bija tā laika tuva ASV sabiedrotā, žurnālisti bijās uzdot liekus jautājumus, lai izvairītos no diplomātiska konflikta. Lai parūpētos, ka mačs noritēs bez starpgadījumiem, Mobutu pavēlēja Kinšasas policistiem arestēt un nogalināt bez tiesas visus tiem zināmos kabatzagļus un citus sīkos noziedzniekus. Citviet valstī norisinājās asiņainas kaujas starp Mobutu kontrolēto armiju un opozicionāriem. Stadions, kurā cīņa tika aizvadīta, iepriekš kalpoja kā improvizēts cietums politiskajiem pretiniekiem, un tiek baumots, ka, pirms ārzemju viesu uzņemšanas, tas esot ilgi berzts, lai slēptu acīmredzamās pēdas par tur notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

1968. gada Olimpiskās spēles Mehiko, ir iegājušas vēsturē ar fantastiskiem rekordiem un aizkustinošiem sportistu drosmes demonstrējumiem. Tomēr, korumpētās valdības lēmums finansēt spēļu rīkošanu 150 miljonu dolāru apmērā, laikā, kad vairums meksikāņu dzīvoja nabadzībā, bija pēdējais Mehiko studentu pacietības piliens. Tikai 10 dienas pirms spēļu atklāšanas ceremonijas, tūkstošiem niknu studentu iesoļoja Tlateloko laukumā, skandējot: “Mēs negribam olimpiādi, mēs gribam revolūciju!”. Valdības pretreakcija bija nekavējoša un nežēlīga. Armija ielenca laukumu un atklāja uguni uz protestētājiem, kamēr bruņu transportieri traucās cauri studentu pūlim. Valdības pūliņu piesegt patieso upuru skaitu dēļ, nav zināms cik tieši cilvēku zaudēja dzīvību tās dienas asins izliešanā, bet pat konservatīvākās aplēses ziņo par simtiem bojā gājušo un vēl vairāk arestēto, kuri pēcāk tika ieslodzīti un spīdzināti. Neskatoties uz asinspirti, Starptautiskā Olimpiskā federācija nolēma neatcelt un nepārlikt spēles, norādot, ka vardarbība tikusi pielietota pret Mehiko iedzīvotājiem, nevis olimpiešiem.

Ekvatoriālajā Gvinejā, kurā valda nežēlīgais diktators Teodoro Obiang Nguema Mbasogo, ir starp līderēm reģistrēto cilvēktiesību pārkāpumu skaitā. Šeit režīma pretinieki tiek regulāri spīdzināti un slepkavoti. Valsts budžets iekasē lielas bagātības no nesen uzietajām naftas atradnēm, tomēr vairums tās iedzīvotāju pārtiek no diviem dolāriem dienā, jo lielākā daļās nauda tiek valdošajai ģimenei un tās ieceltajam korumpēto ierēdņu tīklam. Mbasogo var lepoties ar Maikla Džeksona suvenīru kolekciju 3.2 miljonu dolāru vērtībā, gan ar 380 miljonu vērtu jahtu. Daļa naudas tika ieguldīta arī 2012. gada Āfrikas Nāciju kausa, viena no pasaules prestižākā futbola turnīra, rīkošanā. Tā kā ārzemju reportieri tika atklāti vajāti, tiklīdz tie centās ziņot par kaut ko citu kā turnīra sportisko pusi, ir grūti precīzi aplēst kādu iespaidu šis turnīrs atstāja uz korupcijas izpostīto valsti. Tomēr, ir liecības, ka iedzīvotāju jau tā ierobežotās pilsoniskās tiesības, cietušas vēl vairāk.

Raksts tapis sadarbībā ar CredPro.kz.

Zooloģiskie dārzi – dzīvnieku glābšana vai spīdzināšana?

Zooloģiskie dārzi mūsdienās ir visai izplatīti. Gandrīz visās lielākajās pilsētās ir atrodams kāds zooloģiskais dārzs vai vismaz savvaļas un eksotisko dzīvnieku parks. Tie visi ir populāri tūrisma objekti, jo cilvēki labprāt grib redzēt dzīvniekus, ko brīvā dabā visticamāk nekad neieraudzīs pikavippi. No cilvēku viedokļa zooloģiskie dārzi ir aizraujoši, izglītojoši un interesanti, bet kā tajos jūtas paši dzīvnieki? Šajā jautājumā cilvēku viedokļi dalās. Vieni apgalvo, ka tā ir dzīvnieku spīdzināšana, jo viņi tiek iesprostoti mazos būros vai voljēros un ir pakļauti nepiemērotiem apstākļiem, kamēr citi apgalvo, ka zooloģiskie dārzi ir visnotaļ vajadzīgi, lai saglabātu dzīvnieku daudzveidību un glābtu tās dzīvnieku sugas, kas savvaļā izmirst. Kuru pusē īsti ir taisnībā un kā būtu jāvērtē zooloģisko dārzu esamība kulutusluotto heti?

Sākotnēji zooloģiskie dārzi bija augstdzimušo personu izklaide. Zooloģiskie dārzi pārsvarā bija privāti un paredzēti, lai augstdzimušie varētu izrādīt savu varu un pārākumu. Pārsvarā krātiņos tika turēti eksotiski putni, bet vēlāk arī citi zvēri. Ar laiku zooloģiskie dārzi kļuva plašāk pieejami sabiedrībai koroton pikavippi. Cilvēki bija sajūsma par domu, ka varēs redzēt dažādus eksotiskus dzīvniekus. Zooloģisko dārzu īpašnieki saprata, ka tas ir labs peļņas veids un sāka rīkot arī šovus ar zooloģisko dārzu dzīvniekiem. Principā tos varētu pielīdzināt cirkam, jo dzīvnieku labturība noteikti nebija zooloģisko dārzu īpašnieku prioritāte un galvenais bija pelnīt naudu ar dzīvnieku atrādīšanu plašākai sabiedrībai.

Ar laiku cilvēku domāšanas veids mainījās un zooloģiskie dārzi kļuva labvēlīgāki dzīvniekiem, kaut gan dzīvnieku šovi vēl joprojām tika rādīti un tas daudzos zooloģiskajos dārzos tiek darīts arī mūsdienās. Tomēr zooloģisko dzīvnieku uzvedība sāka piesaistīt arī pētniekus. Dzīvnieku uzvedība un dažādi bioloģiskie procesi bija skaidri novērojami, jo dzīvniekus varēja novērot visu diennakti. Tā zooloģiskie dārzi pamazām kļuva no izklaides vietām par zinātnisko pētījumu objektiem. Šo pētījumu rezultātā tika veikti dažādi novērojumi un atklājumi, un viens no būtiskākajiem bija tas, ka nebrīvē daudzi dzīvnieki pārojas daudz aktīvāk nekā savvaļā, turklāt zooloģisko dārzu mazuļi nebija pakļauti tām briesmām, kādas tos piemeklētu savvaļā, tāpēc zooloģisko dārzu misija krasi mainījās.

Mūsdienās zooloģiskie dārzi pamatā ir paredzēti, lai nodarbotos ar apdraudēto sugu glābšanu un pavairošanu, kā arī cilvēku izglītošanu. Ļoti daudzas sugas ir izdevies glābt tieši tāpēc, ka to pavairošana nebrīvē un pēc tam integrēšana atpakaļ savvaļā ir bijusi veiksmīga. Tiesa, ne vienmēr tas izdodas un ir daudzas sugas, kuras pēc zooloģiskā dārza atpakaļ savvaļā integrēt ir ļoti grūti, bet tā vismaz ir iespēja censties saglabāt izmirstošās sugas. Tāpat ļoti nozīmīga ir cilvēku izglītošana, tāpēc vairums zooloģisko dārzu ir atvērti apmeklētājiem.

Tiesa, ne visi zooloģiskie dārzi mūsdienās pilda tikai šos cēlos mērķus. Vēl joprojām ir zooloģiskie dārzi, kas piedāvā, piemēram, fotosesijas ar dzīvniekiem, dzīvnieku glāstīšanu, dzīvnieku šovus utt. Tas nav pieskaitāms pie labās prakses un dzīvnieku tiesību aizstāvji aktīvi pret to cīnās. Mūsdienās tiek slēgti delfināriji, cirki un citas iestādes, kur dzīvnieki tiek izmantoti tikai cilvēku izklaidei un kur netiek ievērotas dzīvnieku labturības normas. Mūsdienu zooloģiskajiem dārziem pēc būtības vajadzētu būt iestādēm, kas cīnās par dzīvniekiem un to eksistenci savvaļā, taču, diemžēl, tas, vai zooloģiskais dārzs šo funkciju pilda, vai arī tikai pelna naudu par dzīvnieku apskati, lielā mērā ir atkarīgs no kara zooloģiskā dārza piekoptās politikas.