Kāpēc skolās netiek mācītas dzīves prasmes?

Kad darba devēji aicina uz vissvarīgāko darba interviju, lai nolīgtu kādu cilvēku, gandrīz vienmēr komunikācijas prasmes tiek prasītas saraksta augšgalā. Nav tā, ka jābūt pārsteigtam par šādu nepieciešamību. Bet cik daudzi no mums patiešām māk efektīvi sazināties? Un kur šādas sazināšanās prasmes varam iemācīties? Vai esi kaut reizi apmeklējis kādu nodarbību, kas faktiski mācītu tikt galā ar kādu konfliktu, vai būt labam klausītājam, vai to, kā izteikt empātiju? No bērnudārza laikiem līdz pat universitātes absolvēšanai, šādas mācības netiek iekļautas programmā. Infomācija LT

Pēdējos gadu desmitos tieši universitātes uzņemas šādu uzdevumu, iemācīt saviem studentiem lieliskas sagatavošanās prasmes. Bet ko darīt, ja neesi viens no laimīgajiem, kas varētu veiksmīgi nokārtot iestāšanās eksāmenus vai arī studiju gada maksa ir pārāk dārga. Tas nozīmē, ka šādas labas komunikācijas spējas ietu gar degunu? Vai tu maz apzinies, cik daudz cilvēku ir ar labām komunikācijas spējām? Vai arī cik daudz no cilvēkiem prot uzklausīt otri? Atbilde uz šo jautājumu visticamāk ir “ļoti maz”.

Piemēram, daudzi cilvēki necieš konfliktus. Viņi to redz kā negatīvu lietu, tāpēc no tā cenšas izvairīties visos iespējamos veidos. Un pat tad, ja kāds tiek iesaistīts konfliktā, parasti tas tiek atrisināts vienalga kādā veidā, bet galvenais, lai pēc iespējas ātrāk beigtos. Taču tā vis nav jābūt – vismaz ne tādā veidā. Daudz labāks veids, kā strādāt un rīkoties konflikta situācijā ir – izmantot sadarbības stratēģiju. Šajā modelī, abas puses domā par sevi kā komandu, un nāk klajā ar savstarpēji apmierinošiem risinājumiem. Lielākā daļa cilvēku parasti izturas ar “mans pret tavu” attieksmi un cenšas uzvarēt par katru cenu. Tas vienkārši nedarbojas.

Iedomājieties, ja jums tiktu mācīts veikt pareizo ceļu jau no brīža, kad vēl bijāt pietiekami jauni. Zināšanu iegūšana un akadēmiskā izglītība varētu būt tikai otrā plānā, priekšroku dodot sadzīves prasmēm. Es domāju, ka pasaule būtu daudz mierīgāka vieta, ja mēs mācētu izteikties daudz labāk. Bet tas viss nav tikai par komunikāciju. Ir daudz citas dzīves prasmes, kuras būtu daudz nepieciešamākas iemācīt sākot ar bērnudārzu, līdz pat vidusskolām un universitātēm. Pētījumi liecina, ka jo agrāk iemācās kādas prasmes, jo vieglāk ar tām ir sākt dzīvot un izmantot tās pilnvērtīgāk – kā to saka šeit. Vienalga, vai runa ir par ģitāras mācību vai iemācīties jaunu valodu – vienkāršākais veids kā to izdarīt efektīvāk ir sākt jau no jaunības gadiem.

Vismaz skolā māca valodas, tas ir pozitīvais aspekts, kas patiešām dzīvē ir nepieciešams. Un to sāk apgūt arvien agrākā vecumā, kas arī ir tikai pozitīvi. Taču ir daudz citas noderīgas dzīves prasmes, izņemot komunikāciju un svešvalodu zināšanu, kuras būtu lietderīgi mācīt mūsu 12 klašu izglītības sistēmā. Piemēram: finanšu prasmes. Vai tev kādreiz ir mācīts, kā ieguldīt savu naudu? Vai sabalansēt budžetu? Kā veidot pensijas uzkrājumu un kāpēc tas ir tik svarīgi? Visticamāk, ka nav.

Protams, nesaprotiet pareizi – mācīties vēsturi un rēķināšanas lietas arī ir svarīgi. Bet, ja vien tu neplānosi kļūt par vēstures profesoru vai inženieri, tev, iespējams, nebūs kur izmantot šīs padziļinātās zināšanas. Tāpēc, padomājiet, cik bieži mēs sazināmies ar citiem cilvēkiem? Vai nodarbojamies ar naudas jautājumiem? Katru dienu! Tāpēc, manuprāt, ņemot vērā to, cik bieži mēs veicam šādas darbības, tas padara daudz svarīgākus tieši komunikācijas un finanšu priekšmetus mācīt jau no agras bērnības.