Literatūras skandāli

Neviens nezina veiksmīgas grāmatas sarakstīšanas formulu. Vai noslēpums slēpjas plašā aprakstā, vai tomēr lakonismā? Vai atslēga slēpjas brutāli godīgā valodā, īsos teikumus, vai neparastā stāstā? Atbilde uz šiem jautājumiem ir apbrīnojami netverama. Tomēr visi veiksmīgie rakstnieki piekrīt: neieguldot smagu darbu, labu grāmatu nav iespējams uzrakstīt. Gandrīz visi… Šad un tad uzrodas, kāds blēdīgs autors ar lielām ambīcijām un viltīgām shēmām, apmuļķojot literatūras kritiķus un lasītājus. Lai gan ir pieņemts, ka godīga saruna ar lasītāju ir viens no veiksmes stūrakmeņiem, ne visi ir spējīgi pie tādas pieturēties.

Benjamina Vilkomirska Fragmenti ir memuārs, kurā tiek aprakstīta autora bērnība, kas aizritēja Majdanekas un Aušvicas koncentrācijas nometnēs (микрозаймы от credx.com.ua). Fragmenti nāca klajā 1995. gadā un izraisīja plašu ažiotāžu Vācijā. Drīz pēc tam, tā tika pārtulkota 12 valodās un saņēma vairākus apbalvojumus. Memuāros tiek atstāstīta jauna ebreju zēna, kura vecāki tika noslepkavoti nacistiskās Latvijas okupācijas laikā, Rīgā. Pēc vecāku nāves Vilkomirskis ticis aizsūtīts uz nāves nometnēm Polijā, kur viņš pārdzīvoja karu, tāpat kā briesmīgos nometnes apstākļus. Grāmata bija sensacionāla, tika pārdots milzīgs skaits eksemplāru, lasītājiem jūtot līdzi tajā aprakstītajam traģiskajam ebreju bāreņa stāstam. Tomēr, jaunam šveiciešu ebrejam, vārdā Daniels Gancfrīds, rakstot pašam savu grāmatu par sava tēva likteni Aušvicas nometnē, intervējot Vilkomirski, gaismā nāca vairākas pretrunas. Gancfrīds veica personisku izmeklēšanu un noskaidroja, ka Vilkomirskis ir dzimis šveiciešu ciematiņā, netālu no galvaspilsētas Bernes un nebija ne latvietis, ne ebrejs. Patiesībā, pat viņa vārds bija izdomāts. Fragmenti autora īstais vārds bija Bruno Dozekers, un viņš nekad nebija bijis nevienā koncentrācijas nometne. Pēc patiesības nākšanas gaismā, Dozekers atteicās sniegt komentārus par savas rīcības motīviem.

Slavens Visā Pilsētā bija Denija Santjago sarakstīta novele. Savā grāmatā, Santjago raksta par dzīvi Losandželosas austrumu daļā, par ko, 1983. gadā sarakstītais darbs, saņēma atzinīgu kritiku, kā lielisks sarežģītās Amerikas meksikāņu kultūras atspoguļojums. 1984. gadā, grāmata ieguva Rozentāla balvu par sasniegumiem literatūrā, ko pasniedz Amerikas Mākslas akadēmija un Mākslas institūts. Protams, grāmata saņemtu mazliet skarbāku kritiku, ja būtu zināms Santjago īstais uzvārds ir Džeims un vārds ir mainīts. Turklāt Džeims nāca no bagāta uzņēmēja ģimenes un baudīja bezrūpīgu jaunību, nevis cīnījās ar nabadzību, kā tas tiek pasniegts Slavens Visā Pilsētā. Tiesa gan, grāmatā aprakstītie stāsti, patiešām bija patiesi notikumi, kas piedāvāju reālu meksikāņu izcelsmes amerikāņu dzīves ainu. Džeims pieņēma pseidonīmu Santjago, jo, pārceļoties uz meksikāņu vairākuma apdzīvotu Losandželosas rajonu, iemīlējās to kultūrā. Kad, pateicoties lielai sakritībai, kad Džeimsa sieva uzaicināja uz laulātā pāra dzīvokli, kādu no izdevējiem, viņš nejauši ievēroja Slavens Visā Pilsētā oriģinālo manuskriptu, atklājot patiesību. Džeimsa noslēpumam nākot gaismā, viņš jutās dziļi atvieglots. Dubultas dzīves dzīvošana autoru bija nogurdinājusi, un viņš labprāt skaidroja žurnālistiem savas rīcības motivāciju – найти лучший быстрый займ на карту. No lielāka skandāla, kas varētu sagraut rakstnieka karjeru, Džeims izvairījās pateicoties meksikāņu sabiedrības atbalstam, kuras aktīvisti publiski atzina, ka nejūt aizvainojumu pret autoru, jo viņš esot pasniedzis to kultūru no unikālas perspektīvas.