Napoleons ir Francijas varonis

Napoleona Bonaparta laiks bija pilns dažādu cīņu un savas ietekmes izrādīšanu. Viņš zināja uz ko iet un vienmēr cīnījās par saviem uzskatiem. Mūsdienās gandrīz katrs, neatkarīgi no vecuma, ir dzirdējis vismaz kaut ko par šo vēsturisko personu. Par viņu var atrast daudzus rakstus žurnālos, avīzēs, grāmatās, dokumentālajās filmās un citur (skatīt šeit). Tomēr vēsturnieku domas par Bonapartu dalās, jo daļa viņu vērtē pozitīvi, bet citi negatīvi.

Bonapartu var uzskatīt par Francijas varoni, jo viņš kalpo kā piemērs tam, ka neatkarīgi no sabiedrības slāņa kurā pieder no sākuma, ir iespēja ar savu gribasspēku un apņēmību sasniegt lietas tāpat kā citas sociālās kārtas pārstāvim.

Franču dzīve pirms Napoleona noteikti nebija tik ievērojama. Līdz ar to tas var būt vēl viens iemesls, kāpēc daudzi var viņu uzskatīt par tautas varoni. 18. gadsimtā Francijai bija dažādas problēmas, piemēram, finanšu sistēmas problēmas, krasā atšķirība starp dažādām sociālajām kārtām, masu terori, mazāka valsts ietekme un autoritāte starptautiskā mērogā s, ko nespēja atrisināt karalis un valdības. Franču tautai tas nepatika, un viņi vēlējās pārmaiņas. Napoleons pēc Lielās franču revolūcijas radīja jaunu kārtību Francijā. Viņš darīja galu jukām un apvērsumiem, iegūstot glābēja slavu.

Kļūdams par Francijas imperatoru 1804.gadā, Napoleons aktīvi un tālejoši pārveidoja valsts varas koncentrāciju un pārvaldi. 1804.gadā tika izdots civillikumu krājums- Civilkodekss. Napoleons centās atjaunot cilvēku saimniecisko dzīvi, īstenojot naudas reformu, dibinot Francijas banku, būvējot ceļus, nosakot aizsargmuitas u.c. Sabiedriskajā dzīvē viņš centās sakārto baznīcas un valsts attiecības. Tas bija sekmīgi, manuprāt, pateicoties viņa gribasspēkam un mērķtiecībai. Uzskaitītā rīcība pierāda, ka Napoleons domāja par savu tautu un kā uzlabot tās labklājību. Tas, ka garīdzniekiem bija jāzvēr uzticība valstij, palielināja iedzīvotāju uzticību tiem. Tā kā skolas vairs nepārraudzīja baznīcas, Napoleons izveidoja jaunu izglītības sistēmu. Tās izveidošana bija patiess Napoleona sasniegums. Iespēja iegūt augstāko izglītību ļāva sabiedrībai kļūt krietni izglītotākai. Uz Napoleona laikā radīto izglītības sistēmu balstījās modernā izglītības sistēma Eiropā, kura pastāv vēl mūsdienās.

Galvenais arguments par to, ka Napoleonu var uzskatīt par varoni ir tā daudzās militārās uzvaras, Francijas teritorijas un ietekmes zonas paplašināšana. Viņš ne tikai izstrādāja militārus plānus, bet arī pats piedalījās karos. Jau 1974. gadā Napoleona vadītā armija iebruka Beļģijas teritorijā, sakaudama sabiedroto spēkus. Tas savukārt izveidoja pārliecību, ka jakobīņu (radikāļu politisko partiju) diktatūra izvedusi Franciju no sabrukuma.

Atsauce uz tekstā ietverto informāciju.