Kā ģērbties īsa auguma sievietēm?

Īss augums sievietei gan nav nekāds trūkums, tomēr mūsdienu modes standarti nosaka, ka sievietes augumam ir jābūt slaidam un salīdzinoši garam. Auguma garumu izmainīt nav iespējams půjčky online, taču ģērbšanās stils gan būtiski ietekmē to, cik gara vizuāli izskatās sieviete. Piemēram, daudzas pasaulslavenas dziedātājas un aktrises nav pat 160 cm garas, taču tie, kas viņas nav redzējušas dzīvē, to pat nenojauš, jo viņas lieliski zina, kā savu augumu padarīt vizuāli garāku, izvēloties piemērotu apģērbu. Kā vajadzētu ģērbties īsa auguma sievietēm, lai vizuāli padarītu sevi garākas?

1. Bikses ar augstu jostasvietu un taisnu piegriezumu

Īsa auguma sievietēm noteikti vajadzētu izvairīties no biksēm ar pazeminātu jostasvietu, jo tās liek kājām izskatīties ļoti īsām un smagnējām. Daudz piemērotākas būs bikses ar paaugstinātu jostas vietu līdz pat viduklim. Šis vidukļa pagarinājums it kā vizuli pagarinās kājas un arī liks tām izskatīties slaidākām. Piegriezumu vajadzētu izvēlēties pēc iespējas vienkāršāku. Lieliski izskatīsies taisna piegriezuma bikses, kas ir samērā šauras. Īsām sievietēm ar izteiktiem gurniem nevajadzētu izvēlēties bikses ar paplašinātu augšdaļu.

2. Kleitas līdz celim un ar vienkāršu piegriezumu

Īsām sievietēm perfektais kleitu un svārku garums ir līdz celim vai nedaudz zem tā, jo tā ir šaurākā augšstilba (kajas daļas) vieta, kas kājas padarīs slaidākas. Jo vairāk kājas tiek atsegtas, jo garākas tās izskatās, tāpēc labi varētu izskatīties arī mini svārki, bet jādomā arī par pieklājību, jo ne vienmēr šāds apģērbs būs atbilstošs. Ja runājam par piegriezumu, tad noteikumi ir tādi paši kā biksēm – pēc iespējas vienkāršāk, bez liekiem dekoriem, kas augumu padara smagnēju. Piemēroti būs piemēram zīmuļa veida svārku daļa vai pus saules piegriezums. Nevajadzētu izvēlēties balona tipa svārkus vai ļoti kuplus svārkus.

3. Taisna piegriezuma žakete

Ja ir kāds apģērba gabals, kas ikvienai sievietei liek izskatīties garākai, tad tā ir žakete. Žakete perfekti izceļ vajadzīgās ķermeņa vietas un vizuāli pagarina ķermeņa apakšdaļu, līdz ar to, mainās proporcijas un augums vizuāli kļūst slaidāks un garāks. Ja valkājat žaketi atvērtā veidā, tad lieliski izskatīsies pagarināta, taisna piegriezuma žakete, kas sakombinēta ar biksēm, kurām ir paaugstināta jostas vieta. Ja žakete ir aizpogāta, labāk izvēlēties īsu žaketi, kas neaizsegs kāju augšējo daļu.

4. Augsti papēži

Protams, ātrākais un vienkāršākais veids, kā izskatīties garākai ir augstpapēžu apavi. Ejot uz saviesīgu kādu pasākumu īsākas sievietes var atļauties vilkt visaugstākos papēžus. Tā ir sava veida priekšrocība, jo garās sievietes nereti šādu greznību never atļauties. Augstpapēžu apavi gan ir visai neērti un ikdienā diez vai kāda gribēs staigāt 10 cm augstos papēžos, taču nedaudz paaugstināts papēdis gan būtu pat ieteicams. Vislabāk ikdienas valkāšanai izvēlēties apavus ar aptuveni 3 līdz 4 cm augstiem papēžiem. Šādi apavi būs gan ļoti ērti, gan mazliet pagarinās augumu un “mobil půjčka“.

5. Maza izmēra aksesuāri

Maza auguma sievietēm ir jāizvēlas mazi aksesuāri, jo tad, proporcionāli viņas izskatīsies garākas. Loģiski, ka lieli aksesuāri uzreiz skaidri parādīs, cik sieviete ir īsa. Tas ir gandrīz tas pats, kas staigāt apkārt ar piestiprinātu vai apsietu mērlenti. Izvēlieties mazas somiņas, nelielas kaklarotas, neuzkrītošus auskarus utt. Viss lielais cilvēkam liels izskatīties mazākam.

Kāpēc skolās netiek mācītas dzīves prasmes?

Kad darba devēji aicina uz vissvarīgāko darba interviju, lai nolīgtu kādu cilvēku, gandrīz vienmēr komunikācijas prasmes tiek prasītas saraksta augšgalā. Nav tā, ka jābūt pārsteigtam par šādu nepieciešamību. Bet cik daudzi no mums patiešām māk efektīvi sazināties? Un kur šādas sazināšanās prasmes varam iemācīties? Vai esi kaut reizi apmeklējis kādu nodarbību, kas faktiski mācītu tikt galā ar kādu konfliktu, vai būt labam klausītājam, vai to, kā izteikt empātiju? No bērnudārza laikiem līdz pat universitātes absolvēšanai, šādas mācības netiek iekļautas programmā. Infomācija LT

Pēdējos gadu desmitos tieši universitātes uzņemas šādu uzdevumu, iemācīt saviem studentiem lieliskas sagatavošanās prasmes. Bet ko darīt, ja neesi viens no laimīgajiem, kas varētu veiksmīgi nokārtot iestāšanās eksāmenus vai arī studiju gada maksa ir pārāk dārga. Tas nozīmē, ka šādas labas komunikācijas spējas ietu gar degunu? Vai tu maz apzinies, cik daudz cilvēku ir ar labām komunikācijas spējām? Vai arī cik daudz no cilvēkiem prot uzklausīt otri? Atbilde uz šo jautājumu visticamāk ir “ļoti maz”.

Piemēram, daudzi cilvēki necieš konfliktus. Viņi to redz kā negatīvu lietu, tāpēc no tā cenšas izvairīties visos iespējamos veidos. Un pat tad, ja kāds tiek iesaistīts konfliktā, parasti tas tiek atrisināts vienalga kādā veidā, bet galvenais, lai pēc iespējas ātrāk beigtos. Taču tā vis nav jābūt – vismaz ne tādā veidā. Daudz labāks veids, kā strādāt un rīkoties konflikta situācijā ir – izmantot sadarbības stratēģiju. Šajā modelī, abas puses domā par sevi kā komandu, un nāk klajā ar savstarpēji apmierinošiem risinājumiem. Lielākā daļa cilvēku parasti izturas ar “mans pret tavu” attieksmi un cenšas uzvarēt par katru cenu. Tas vienkārši nedarbojas.

Iedomājieties, ja jums tiktu mācīts veikt pareizo ceļu jau no brīža, kad vēl bijāt pietiekami jauni. Zināšanu iegūšana un akadēmiskā izglītība varētu būt tikai otrā plānā, priekšroku dodot sadzīves prasmēm. Es domāju, ka pasaule būtu daudz mierīgāka vieta, ja mēs mācētu izteikties daudz labāk. Bet tas viss nav tikai par komunikāciju. Ir daudz citas dzīves prasmes, kuras būtu daudz nepieciešamākas iemācīt sākot ar bērnudārzu, līdz pat vidusskolām un universitātēm. Pētījumi liecina, ka jo agrāk iemācās kādas prasmes, jo vieglāk ar tām ir sākt dzīvot un izmantot tās pilnvērtīgāk – kā to saka šeit. Vienalga, vai runa ir par ģitāras mācību vai iemācīties jaunu valodu – vienkāršākais veids kā to izdarīt efektīvāk ir sākt jau no jaunības gadiem.

Vismaz skolā māca valodas, tas ir pozitīvais aspekts, kas patiešām dzīvē ir nepieciešams. Un to sāk apgūt arvien agrākā vecumā, kas arī ir tikai pozitīvi. Taču ir daudz citas noderīgas dzīves prasmes, izņemot komunikāciju un svešvalodu zināšanu, kuras būtu lietderīgi mācīt mūsu 12 klašu izglītības sistēmā. Piemēram: finanšu prasmes. Vai tev kādreiz ir mācīts, kā ieguldīt savu naudu? Vai sabalansēt budžetu? Kā veidot pensijas uzkrājumu un kāpēc tas ir tik svarīgi? Visticamāk, ka nav.

Protams, nesaprotiet pareizi – mācīties vēsturi un rēķināšanas lietas arī ir svarīgi. Bet, ja vien tu neplānosi kļūt par vēstures profesoru vai inženieri, tev, iespējams, nebūs kur izmantot šīs padziļinātās zināšanas. Tāpēc, padomājiet, cik bieži mēs sazināmies ar citiem cilvēkiem? Vai nodarbojamies ar naudas jautājumiem? Katru dienu! Tāpēc, manuprāt, ņemot vērā to, cik bieži mēs veicam šādas darbības, tas padara daudz svarīgākus tieši komunikācijas un finanšu priekšmetus mācīt jau no agras bērnības.